Jau daudzus gadus aptuveni piektā daļa latviešu apprecas ar citu tautību pārstāvjiem, un šo proporciju nav spējuši ietekmēt nekādi nacionālā jautājuma satricinājumi, ceturtdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
1997. gadā no visiem Latvijas pilsoņiem, kas tajā gadā apprecējušies, 21,2% par sievu apņēma citas valsts pilsones, bet 2010. gadā šādu līgavaiņu skaits saruka līdz 8,7%. Tas ir otrs zemākais rādītājs 14 gadu periodā.
Toties Latvijas pilsones ar citu valstu pilsoņiem gredzenus mijušas gandrīz skaitliski nemainīgi – tikpat daudz kā 1997., tā arī 2010. gadā.
Savukārt etniski jaukto laulību statistika liecina, ka pēdējos trijos gados aptuveni 20% gan latviešu līgavaiņu, gan līgavu izvēlas citas tautības partneri. Līdzīgi, statistikas datiem mainoties vien pāris procentu robežās, latvieši precējušies jau kopš 2000. gada, vēsta "Neatkarīgā".
Arī krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem un citu tautību iedzīvotājiem situācija Latvijas laulību tirgū ir bijusi prognozējami stabila un, visticamāk, tāda arī saglabāsies – krievu līgavaiņi un līgavas ar citas tautības partneri laulības ostā stūrē vismaz 40% no kopējā laulību skaita, bet pārējās valstī dzīvojošās minoritātes – vēl biežāk.
Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš laikrakstam skaidrojis, ka otrās pusītes izvēli var ietekmēt dažādi fakti, piemēram, izteikti latviskā miestā cittautietis potenciālo savas tautības dzīvesbiedru var tā arī nesagaidīt.
Vēl cits faktors ir partnera vecums, kas arī var ietekmēt jaukto laulību statistiku. "Jo lielāks etnoss, jo lielākas izredzes stāties laulībā ar savas tautības partneri. Latvieši no etniskā viedokļa ir par endogēno laulību, bet citas minoritātes – par heterogēno laulību," rezumējis Zvidriņš.