Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja pensiju likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts pensijas vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadiem noteikt laika posmā no 2014. līdz 2025.gadam ik gadu pa trim mēnešiem.
Par balsoja 49 koalīcijas deputāti, bet pret bija 39 tautas kalpi no Saeimas opozīcijas.
Iepriekš, kad Saeima par šī likuma grozījumiem balsoja pirmajā lasījumā, bija paredzēts, ka pensijas vecumu paaugstinās ātrākā laika posmā – līdz 2020.gadam. Taču visas koalīcijā esošās partijas bijušas vienisprātis un atbalstījušas "lēzenāko variantu" pensijas vecuma paaugstināšanai līdz 65 gadu vecumam, paildzinot to līdz 2025.gadam.
Tāpat Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, ir atbalstījusi Reformu partijas (RP) iesniegto priekšlikumu, ka no 2014. līdz 2024.gadam vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs būtu 15 gadu patlaban likumā noteikto desmit gadu vietā.
Atbalstīts arī priekšlikums samazināt prasību par darba stāžu no 30 līdz 25 gadiem personām, kuras uzaudzinājušas piecus vai vairāk bērnu, vai bērnu invalīdu, lai tās pensijā varētu doties piecus gadus ātrāk.
Savukārt noraidīts ir aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) priekšlikums noteikt, ka pensijas aprēķināšanā ņem vērā arī brīvprātīgu dienestu PSRS bruņotajos spēkos, kas veikts pēc obligātā dienesta.
Iecerēts, ka priekšlikumi pensiju likuma grozījumiem uz trešo un galīgo lasījumu iesniedzami līdz 4.jūnijam, pēc tam tos izvērtēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, bet Saeimā galīgajā lasījumā Pensiju likuma grozījumus varētu pieņemt 14. vai 21. jūnijā.
Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā pēc 1952.gada 1.janvāra.