Atbildība, skatot jautājumus par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju agrākā mantiskā stāvokļa tiesību atjaunošanu jeb restitūciju, jāuzņemas Saeimai, nevis vienam vai otram ministram.
Tik tieši vai mazāk atklāti, bet šādu nostāju pauž ne tikai Nacionālā apvienība (NA), bet arī Reformu partiju pārstāvošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, un pat premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir atzinis, ka ebreju īpašumu jautājuma virzība būs atkarīga no politiskās gribas un atbalsta Saeimā.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) aizvadītajā nedēļā nepiekāpās premjera prasībai izveidot kārtējo darba grupu, kam vajadzētu sastādīt kārtējo sarakstu ar to īpašumu uzskaitījumu, kas uz 1940. gada 17. jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām Latvijā.
Jautājumu tur karstu
Interesanti, ka arī šogad, 6. jūnijā, kad G. Bērziņš tikās ar ASV vēstnieci Džūditu Gārberi, no viņas puses izskanējis jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Savukārt pērn pirms Ziemassvētkiem E. Rinkēvičs tikās ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko. Tikšanās gan neesot bijusi saistīta ar ASV īpašā sūtņa Duglasa Deividsona pirms gada notikušo vizīti Latvijā, tomēr cita starpā ticis skarts arī īpašumu restitūcijas jautājums.
Nesen, 17. maijā, premjera birojā ir saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā atgādināts, ka Latvijā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju.
Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem, kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas un arī īpašumu atdošanai nav juridiska pamatojuma. Par to runāts ne reizi vien.
Turklāt ebreju kopienai piederējušo īpašumu saraksts tika sastādīts jau 2006. gadā un tolaik Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem. Sarakstu atkārtoti pārskatīja 2010. gadā.
Ministrs saka nē
Visu nedēļu no tieslietu ministra preses sekretāres Neatkarīgā saņēma korekti izvairīgas atbildes, kas ļāva secināt, ka G. Bērziņš neveidos šādu darba grupu. Visbeidzot piektdien gan ministrs, gan viņu atbalstošā NA nāca klajā ar paziņojumiem. Tieslietu ministrs jautāja – kāds gan būtu pamatojums veidot izņēmumus atsevišķu sabiedrisko vai reliģisko organizāciju interešu dēļ? Ebreju biedrības var vērsties Saeimā, lai tā pieņem īpašu likumu, viņš ierosināja. NA sava ministra teikto paskaidroja izsmeļošāk – tad ir jādiskutē arī par citu Latvijas etnisko grupu un sabiedrisko organizāciju denacionalizācijas laikā neatgūtajiem īpašumiem.
Iepriekšējie saraksti neder?
V. Dombrovskis pagājušās nedēļas piektdienā raidījumā Krustpunkti kādu brīdi laipoja, sakot – ja jau tieslietu ministrs uzskata, ka visi iepriekšējie saraksti ir precīzi, tad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome tos arī saņems. Tomēr no viņa atbildes varēja secināt, ka šogad, divus gadus pēc otrā saraksta precizēšanas, atkal varētu būt kaut kas precizējams. Visbeidzot viņš pateica atslēgas teikumu – ir bijis saraksts no Tieslietu ministrijas un saraksts no ebreju organizācijām, bet kopēja īpašumu saraksta nav.
«Nevar izslēgt, ka vajadzēs veidot kopīgu sarakstu,» piebilda premjers. Tas tad varētu būt bijis nenotikušās darba grupas uzdevums. «Tagad iepriekšējo sarakstu pārsūtīs, un tad viņi [Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome] varēs reaģēt uz to,» radio raidījumā sacīja V. Dombrovskis.
Viņš informēja, ka lūdzis Valsts kancelejai ievietot attiecīgos dokumentus mājaslapā, «lai visi var izlasīt». Tik tiešām, Ministru kabineta mājaslapā ir atrodama ebreju organizāciju sūtītā vēstule, tieslietu ministra atbilde un premjera rezolūcija tieslietu un ārlietu ministriem sniegt atbildi. Jāpiebilst – būtu labi, ja visi varētu izlasīt arī klāt pievienoto diskusiju subjektu – abu pušu piedāvātos īpašumu sarakstus.
Meklēs politisko gribu
Tieslietu ministrs un NA uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata Saeimā starp visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Ārlietu ministrs jau ir izteicies, ka restitūcijas jautājums nav jārisina steigšus – ne dažās dienās, ne nedēļās. Izvērtējot vajadzētu ņemt vērā arī, piemēram, Latvijas valsts un Rīgas pašvaldības ieguldījumu. Kaut vai to, ka Rīgas Ebreju vidusskola ir izvietota labās un izremontētās telpās.
V. Dombrovskis raidījumā Krustpunkti pateica, ka sarunu par desmitiem miljonu latu lielu kompensāciju naudā pašlaik nebūs: «Mēs neredzam iespēju paredzēt šāda veida kompensācijas no budžeta.»
Premjers nerunāja arī par konkrētiem termiņiem, kad restitūcijas jautājums varētu reāli izkustēties no sastinguma. «Konkrētus termiņus neesam nosprauduši. Var piekrist, ka tas ir politisks lēmums,» teica V. Dombrovskis. Politiskā griba par to spriest ir jāmeklē Saeimā.
***
Pagājušā gadsimta 30. gadu beigāS Latvijā DARBOJĀS
• 72 sinagogas,
• 136 lūgšanu nami un
• 18 valstiska mēroga reliģisku organizāciju.
• Latvijā tolaik dzīvoja 90 tūkstoši ebreju, bet nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 70 tūkstoši tika noslepkavoti.
• Visi īpašumi gandrīz simtprocentīgi tika nacionalizēti pirmajā padomju varas gadā. Latvijas Draudžu un kopienu padome, kas tagad pārstāv ebreju intereses, dibināta tikai 2003. gadā.