Ar likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumu, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai, turpmāku izskatīšanu nedrīkst kavēties, jo tajos iekļauti arī aģitācijas ierobežojumi, iezīmēti skaidrāki spēles noteikumi un prasības atklāt finansējuma avotu, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
Kā sacīja Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, tālākais process pēc grozījumu likumā nodošanas otrreizējai caurlūkošanai Saiemā notiks atbilstoši procedūrai - Juridiskā komisija vērtēs grozījumus likumā un tad tie atkārtoti tiks skatīti Saeimas sēdē.
Tomēr Āboltiņa ir iepriecināta, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš kopumā atbalsta izmaiņas likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus. Saeimas priekšsēdētāja arī piekrīt vairākiem Bērziņa argumentiem, nododot grozījumus likumā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Āboltiņa piekrīt, ka izmaiņām būtu jāstājas spēkā ātrāk par 2015.gadu, kā tas bija paredzēts, tāpat politiķe uzskata, ka likumā nedrīkst atstāt definējumu, ka parakstus varēs vākt kādās pašvaldības iestādēs, nedefinējot, kādās precīzi.
Tomēr politiķe nepiekrīt, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu ir nepieciešamas arī izmaiņas Satversmē.
Kā ziņots, Valsts prezidents šodien otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus.
Vēstulē, ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents izklāsta argumentus, paužot viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos".
Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 paraksti.
Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā Vēlēšanu komisija.
Neapmierinātību ar Saeimā apstiprinātajām referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām paudusi arī politiskās apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Vēl vakar, 27.jūnijā, Bērziņš pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem norādīja: "Jautājums ir ļoti nevienkāršs. Man katrā gadījumā situācija, ka kaut kas sāks risināties tikai no 2015.gada, nešķiet loģiska."