Kardināli pretēji viedokļi «abortu jautājuma» darba grupai neļauj virzīties uz priekšu un pieņemt izvērtētus lēmumus, pie katra priekšlikuma karstas diskusijas, pārmetumi par nepieklājību vai neuzklausīšanu – tāda otrdienas pēcpusdienā bija otrā darba grupas Par valsts atbalsta programmu krīzes grūtniecības gadījumos, aizsargājot nedzimušu dzīvību sapulce, kurā paspēja izrunāt tikai divus no vairāk nekā 30 iesniegtajiem priekšlikumiem.
Neatkarīgā rakstīja, ka Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VLTB/LNNK) nāca klajā ar iniciatīvu grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, iekļaujot tajā normu «katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību». Apakškomisijā diskusijas bija tik vētrainas, ka tika nolemts veidot darba grupu par šiem jautājumiem, taču pirmās divas sanāksmes liecina, ka vētra nenorimst, un tas nerada pārliecību, ka iespējams vienoties par kādu kopīgu rezultātu.
Darba grupa, kurā pārstāvēti Saeimas deputāti, kristīgās organizācijas, citas nevalstiskās organizācijas (Papardes zieds, Latvijas Ginekologu asociācija), virkne juristu un ministriju pārstāvji, saņēmusi 32 priekšlikumus – vairāki piedāvājumi par līdzīgu tēmu apkopoti vienā priekšlikumā. Pēc ilgām diskusijām balsojot ar nelielu vairākumu darba grupa atbalstīja priekšlikumu skolās ieviest ģimenes – veselības mācību (tie, kuri balsoja pret, rosināja skolās ieviest tikai veselības mācību). Asas diskusijas rosināja darba grupas pārstāvju vēlēšanās vispirms definēt, ko «mēs saprotam ar vārdu ģimene» atbilstoši reālajai Latvijas sociālekonomiskajai situācijai, kas izraisīja neviltotu pārējo locekļu sašutumu, jo «viss ir pateikts Satversmē un Civillikumā», proti, ģimene ir vīrieša un sievietes savienība, kas balstīta laulībā. «Mums ir jātiecas uz ideālu, un mūsu izpratnē tā ir vīrieša un sievietes laulība ar kuplu bērnu pulku,» teica I. Parādnieks, kurš, atbildot uz pārmetumu, ka šāds uzstādījums diskriminēs ģimenes, kurās, piemēram, bērnu audzina viens vecāks vai nelaulājušies vecāki, sacīja: arī skolā visiem nav devītnieki un desmitnieki... Cits viedoklis gan bija Labklājības ministrijai (LM), resursu centram Marta, kas tomēr rosināja diskutēt par ģimenes jēdzienu, jo realitātē ģimenes ir ļoti dažādas, bet tās nebūtu atzīstamas par sliktākām nekā laulātie pāri.
Otrs priekšlikums, ko paspēja izskatīt darba grupa, arī izraisīja asas diskusijas. I. Parādnieks rosina likumā ārstam – ginekologam kategoriski aizliegt pašam piedāvāt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav īpašu medicīnisku indikāciju. Ginekoloģe Maira Jansone uzsvēra, ka tas ir nekorekts priekšlikums, jo liek domāt, ka visi ginekologi piedāvā veikt abortus. «Neviens ārsts sievietei to nepiedāvā,» uzsvēra M. Jansone. I. Parādnieks sacīja, ka šāds priekšlikums radies tāpēc, ka deputāte Vineta Poriņa pastāstījusi, ka viņai ārsts piedāvājis veikt abortu, lai gan viņa pati to nav vēlējusies. Ginekologi uzskata, ka tā būtu jaukšanās ārstu profesionālajā darbībā, savukārt citi argumenti pret ir saistīti ar pierādījumiem – sarunas ar ārstiem tad būtu jāieraksta. LM savā viedoklī raksta, ka tas būtu mazefektīvi. Darba grupa vienojās, ka par šo tēmu ginekologiem būtu jārunā ētikas komisijā.