Ziemeļeiropas reģionā Latvija šobrīd ir vienīgā valsts, kurā pēdējo gadu laikā nav bijuši ar teroristiskām darbībām saistīti drošības incidenti vai ierosinātas krimināllietas saistībā ar terorismu.
Kaut arī Eiropā ir tendence pieaugt globāli teroristiska rakstura apdraudējumam, šobrīd Latvijā saglabājas zems terorisma draudu līmenis, Neatkarīgo informē Latvijas Drošības policijā.
Drošības policijas Pretterorisma centra rīcībā nav informācijas par personām vai to grupām, kas plānotu Latvijā veikt teroristiska rakstura darbības, un drošības eksperti ir pārliecināti, ka terorisma draudu līmenis vidējā termiņā mūsu valstī paliks nemainīgs.
Teroristi izmanto vientuļos vilkus
Taču arī Latvijas iedzīvotājus spēj satraukt Vācijas pretizlūkošanas dienesta vadītāja Gerharda Šindlera nesenais paziņojums, ka pastāv ļoti liela iespējamība par starptautiskās teroristiskās organizācijas Al Qaeda teroristu uzbrukumiem Eiropas valstīs. Viņš uzsvēris, ka teroristu organizācijas izmanto tā dēvēto vientuļā vilka taktiku, kad terorists pašnāvnieks, kurš dzīvo valsts teritorijā, kurā plānots veikt terora aktu, dodas uz apmācībām speciālās nometnēs ārpus savas valsts robežām.
Šā gada jūlijā Bulgārijā notikušais terora akts varētu būt šo vārdu nežēlīgs apstiprinājums. Pirms nepilna mēneša Burgasas lidostā terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā Izraēlas tūristu autobusā tika nogalināti septiņi cilvēki. Iespējams, uzbrukumu pastrādājusi Libānas teroristiskā organizācija Hezbollah, sprādzienā gāja bojā uzbrucējs, kurš, spriežot pēc apraksta, izskata ziņā būtiski neatšķīrās no Bulgārijas vietējiem iedzīvotājiem.
Ārlietu eksperts Andis Sedlenieks uzskata, ka ar šādiem vientuļajiem vilkiem ir grūti cīnīties. Lai atceramies, ka norvēģu masu slepkava Anderss BēringsBreivīks sevi raksturojis kā krustnesi cīņā pret musulmaņu invāziju Eiropā un Norvēģijas centriski kreisās valdības atbalstīto multikulturālismu. Viņš uzbrukumus plānoja vairākus gadus, un drošības dienesti viņu neatklāja līdz pat traģēdijai. Slepkava gan apgalvo, ka viņam bijuši arī līdzzinātāji.
Rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš norāda, ka teroristu organizācijas savās rindās mēģina iesaistīt vietējos, jo tas izraisa mazāk aizdomu. «Tādēļ Al Qaeda ir daudz pēc izcelsmes vietējo. Viņi ir savervēti un, iespējams, zombēti, psiholoģiski ietekmēti,» viņš saka.
Eiropā jāuzmanās
K. Krēsliņš pieļauj, ka Al Qaeda varētu veikt apzinātas darbības citās valstīs, lai novērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību no cīņām Sīrijā un Ēģiptē. Iespējams, tāpēc G. Šindlers nācis klajā ar brīdinošo paziņojumu, kurā uzsver, ka draudus rada Al Qaeda šūnas, kas darbojas Jemenā un gatavojas sākt svēto karu Eiropā.
Drošības policija norāda, ka šobrīd vairākās Eiropas valstīs saglabājas paaugstināts terorisma draudu līmenis, tāpēc arī Vācijas specdienesta vadītājs ir brīdinājis sabiedrību. «Analizējot likumsakarības, kas vērojamas Eiropas drošības telpā, var secināt, ka globāli teroristiska rakstura apdraudējumam ir tendence pieaugt – regulāri tiek veikti teroristiski tendētu personu aresti, tādējādi novēršot terora aktu īstenošanu, un katru gadu pieaug to Eiropas valstu skaits, kurās konstatētas teroristiska rakstura darbības,» teikts Drošības policijas atbildē Neatkarīgajai.
Latvijā – mierīgi
Drošības policijā informē, ka Pretterorisma centrs analizē visu ar iespējamiem terorisma draudiem saistīto informāciju, kas iegūta gan operatīvā ceļā no valsts drošības iestādēm un tiesību aizsardzības institūcijām, gan no ārvalstu partnerdienestiem, gan no atklātajiem informācijas avotiem.
Kaut arī Drošības policija apgalvo, ka vidējā termiņā terorisms Latviju neapdraud, kādā veidā valsts iedzīvotājus brīdinās par iespējamiem draudiem? Latvijā ir izveidota tā saucamā terorisma draudu līmeņu sistēma, kuras uzdevums ir nacionālās drošības sistēmas institūcijām un sabiedrībai atspoguļot potenciālo terorisma draudu iespējamību, atbild Drošības policija.
viedokļi
Andis SEDLENIEKS, ārlietu eksperts:
– Stāsti par terorisma draudiem parasti aktivizējas tad, kad valstis sāk spriest par budžetu. Ja neskaita Sīriju, pašlaik nenotiek nekas tāds, kāpēc vajadzētu brīdināt par terorisma draudu pieaugumu. Vācijā gan ir ļoti lielas radikālo musulmaņu kopienas un tur vienmēr šādi draudi pastāv. Varbūt tie nav tik organizēti, bet kādam jau vienmēr var ienākt prātā kaut ko sarīkot. Latvijā es šobrīd terorisma draudus nesaskatu. Tomēr kaut kāda iespēja pastāv vienmēr, un par to liecina arī Bulgārijas gadījums.
Kārlis KRĒSLIŅŠ, rezerves brigādes ģenerālis:
– Latvijā musulmaņu kopienas, par laimi, nav agresīvi noskaņotas. Latvijā tādu radikāļu nav. Teroristi un Al Qaeda vienmēr meklēs vājās vietas, vājās valstis, bet viņiem vajadzīgas pazīstamas valstis. Āfrikā viņi nespridzina, viņiem vajadzīga uzmanība. Vai Latvija tāda ir? Latvija ir kļuvusi pietiekami pazīstama, šeit notika NATO samits, mūsu karavīri atrodas Afganistānā, mūsējie vinnēja olimpiādē. Šindlera paziņojums liecina, ka, pirmkārt, nedrīkst zaudēt modrību, otrkārt, iespējams, kādi signāli ir atnākuši, un tādā veidā brīdina citas valstis.