Nav noslēpums, ka Latvijas medicīnā pastāv nopietnas problēmas, kas ir saistītas ar nepietiekamu finansējumu un kvalificēto medicīnas darbinieku trūkumu. Situācija Daugavpils reģionālajā slimnīcā atspoguļo visu šobrīd aktuālo problēmu spektru.
Ārsts Oļegs Hublarovs pastāstīja, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā vairāk nekā divus ar pus gadus nav uroloģijas nodaļas, ir tikai gultas vietas ķirurģijā. „Līdz šim laikam nav skaidrs, kāpēc bez iemesla tika likvidēta normāli funkcionējošā nodaļa, kas veica 300-400 operācijas. Šādā veidā tika likvidēta vienīgā Latvijā uroloģijas nodaļa, kas bija nodrošināta ar labu personālu un kvalificētiem ārstiem”, - O.Hublarovs ir neizpratnē.
Ārsts Aleksejs Hohlovs, kurš bija uroloģijas nodaļas vadītājs, atzīmēja, ka nodaļas slēgšanas brīdī tika minēti nepārliecinoši iemesli saistībā ar nodaļas apvienošanu ar onkoloģiju un gultas vietām, kas neesot pieprasītas. „Mums tika pārmests tas, ka labi darījām savu darbu, proti, mūsu pacientiem tika sniegta ātra un kvalificēta medicīniskā palīdzība – viņi tika ātri izmeklēti, operēti un bez veselības problēmām izrakstīti no slimnīcas. Sakarā ar to, ka pacienti nepavadīja ilgu laiku slimnīcā, mums pārmeta lielu skaitu tukšu gultas vietu. Mūsu piedāvātos variantus administrācija atteicās uzklausīt.
Neskatoties uz mūsu argumentiem, nodaļa tika slēgta, medicīniskais personāls tika izformēts. To vidū bija medmāsas, kas šajā specifiskajā nozarē bija nostrādājušas 20 gadus. Mēs tā arī nesapratām, kas bija par iemeslu nodaļas likvidēšanai, šogad tā svinētu savu 40 gadu jubileju. Visi mūsu priekšlikumi tika ignorēti, strādāt bez personāla, bez normāli aprīkotajiem kabinetiem, pastāvīgā stresa stāvoklī un konfliktā ar administrāciju nebija iespējams”, - pastāstīja ārsts Hohlovs.
„Šobrīd DRS netiek sniegta palīdzība cilvēkiem ar uroloģiskajām slimībām. Pirms tam slimnīcā strādāja četri āsti-urologi, vēlāk to skaits tika samazināts uz pusi, bet no šī gada 1.septembra slimnīcā strādā tikai viens 70 gadus vecs ārsts-pensionārs, kas šobrīd atrodas atvaļinājumā. Tāpēc pašlaik slimnīca nespēj nodrošināt palīdzību cilvēkiem ar uroloģiskajām slimībām, jo nav ārstu, kas to sniegtu. Minētajā situācijā visvairāk cieš cilvēki. Pat, ja viens palikušais ārsts neatrastos atvaļinājumā, grūti iedomāties, kādā veidā viņš var vienlaicīgi strādāt pilsētas poliklīnikā, kas ir DRS daļa, pieņemt slimniekus, strādāt uroloģijas dienas stacionārā, sniegt diennakts neatliekamo palīdzību, ārstēt un operēt slimnīcā esošos pacientus un konsultēt visas slimnīcas nodaļas.
Slimnīcas administrācija, droši vien, zina atbildi uz šo jautājumu, bet klusē, izliekoties, ka viss ir labi un turpinot ziņot par modernā aprīkojuma iegādi, telpu renovāciju un Eiropas fondu apguvi. Taču ar aprīkojuma iegādi ir par maz, jāprot ar to visu strādāt, jānodrošina labi apmācīts personāls.
Perspektīvas diemžēl neredzu, jo urologu, kas vēlētos strādāt DRS, nav, bet piecus gadus apmācīt rezidentu nevienam nav laika. Turklāt uzreiz pēc rezidentūras jauns ārsts nevar pilnvērtīgi strādāt, viņu vajadzētu novērot pieredzējušam ārstam, kas ir apguvis visas mūsdienu ārstēšanas tehnoloģijas un var palīdzēt jaunam kolēģim. Šādu cilvēku pēc nodaļas likvidēšanas slimnīcā nav.