"Vienotības" un Nacionālās apvienības frakcijas trešdien pauda atbalstu augstākās izglītības reformu plānam, un jau nākamnedēļ valdība varētu skatīt atliktos augstskolu akreditāciju noteikumus. Tāpat iegūts atbalsts arī citām augstākās izglītības reformām, pēc tikšanās ar abām frakcijām žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP).
Koalīcijā iepriekš netika dota zaļā gaisma uz valdību virzītajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem, bet ministram tika lūgts tikties ar frakcijām un izskaidrot reformas. Trešdien Ķīlis tikās ar "Vienotību" un Nacionālo apvienību.
"Es ceru, ka viens sausais atlikums pēc šīm sarunām būs, ka augstskolu akreditācijas noteikumi tiks virzīti uz Ministru kabinetu un pieņemti, bet otrs – uz zināmu laiku ir iegūts atbalsts plašākām iniciatīvām un parādīta perspektīva, kā mēs grasāmies soļot augstākās izglītības reformēšanas virzienā," teica Ķīlis.
Ķīlis atzina, ka sajutis atbalstu tālākām iniciatīvām, piemēram, tam, ka varētu mazināt valsts finansējumu nekvalitatīvajiem studiju virzieniem, no tā iegūstot 1,5 miljonus latu citiem mērķiem. Tāpat frakcijas atbalstījušas uzskatu, ka nākamajos gados, vadoties pēc kvalitātes izvērtējuma, palielināms finansējums arī zinātnei.
Pašlaik ministra un frakciju viedokļi atšķiras par to, vai varētu atbilstoši Ķīļa piedāvājumam organizēt starptautisku konkursu, lai izraudzītos studiju programmu izvērtētājus no ārvalstīm. Viens no priekšlikumiem ir šo funkciju uzticēt Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD), teica Ķīlis. Taču viņš uzskata, ka konkurss būtu ātrāks risinājums. Savukārt "Vienotības" deputāti rosinājuši šo funkciju uzticēt ministrijas "nejauši izraudzītiem ekspertiem no Latvijas", bet konkursu nerīkot, pastāstīja "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Viņš arī pastāstīja, ka "Vienotības" Saeimas frakcija par 90% tikusi skaidrībā ar izglītības un zinātnes ministra piedāvātajām augstākās izglītības reformām.
"Vienotības" frakcijas vadītājs atzina, ka valdībai būs jāatrod risinājums strīdīgajā jautājumā par studiju virzienu akreditāciju, jo ir šaubas, vai to uzticēt konkursā izraudzītai starptautiskai organizācijai, vai drīzāk nejauši izraudzītiem ekspertiem.
Tāpat viens no politiķu diskusiju jautājumiem ir augstskolu finansēšanas modeļa maiņa. Zaķis norādīja, ka tas neesot izstrādāts pārliecinoši, tādēļ par to vēl būs jādebatē.
"Vienotības" frakcijas vadītājs teica – nav šaubu, ka jāuzlabo studiju kvalitāte, taču augstskolu skaita samazināšana neesot pašmērķis. Tomēr esot skaidrs, ka "pie sakārtotas finansējuma un programmu kvalitātes un apjoma pieļaujams, ka [augstskolu] skaits samazināsies dabīgā veidā".
Nākotnē deputāti arī plāno aktualizēt jautājumu par augstskolu padomju funkcijām – pašlaik tās nodarbojas gan ar izglītības jautājumiem, gan ar augstskolu saimnieciskās darbības jautājumiem. Zaķis klāstīja, ka akadēmisko jautājumu risināšana būtu jānošķir no augstskolu saimnieciskās darbības un jāuztic kādām citām augstskolas struktūrvienībām, nevis padomēm.
Savukārt viens no NA vadītājiem Raivis Dzintars žurnālistiem teica, ka frakcija turpinās diskusiju par ministra izklāstīto redzējumu, taču pozitīvi, ka izdevies gūt plašāku un skaidrāku redzējumu par plānotajām augstākās izglītības reformām.
NA līdz pirmdien gaidāmajai koalīcijas sadarbības padomes sēdei pieņems galīgo lēmumu un viedokli par Ķīļa virzītajām reformām, teica Dzintars.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība un "Vienotība" pirmdien aicināja atlikt augstskolu akreditācijas noteikumu grozījumu virzību uz valdības sēdi. Reformu partija pauda, ka šis lūgums pamatots ar formāliem iemesliem. RP pārmeta koalīcijas partneriem reformu vilcināšanu un pat paziņoja, ka "tiesiskuma un reformu koalīcijā" ir tikai viena partija, kas aizstāv pārmaiņas izglītībā, ekonomikā un pašvaldību jautājumos.