Latvijas potenciāls lauksaimniecības ilgtspējas palielināšanā ir efektīvāka kūtsmēslu izmantošana biogāzes ražošanā un lauksaimniecībā, secināts Eiropas Savienības (ES) Baltijas jūras reģionālās programmas līdzfinansētā projekta “Baltic Compass” pētījumā.
Kā portālu "Delfi" informēja pētījuma autori, maksimāli efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana un izmantošana Latvijā var mainīt maldinošos uzskatus, ka kūtsmēsli ir tikai atkritumi un drauds.
Ieviešot praksē salīdzinoši vienkāršas un labi zināmas tehnoloģijas, Latvijas zemnieki un politikas veidotāji var sekmēt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un vienlaicīgi veselīgāku ekosistēmu visapkārt Baltijas jūrai.
Pētījuma autori norāda, ka tas rosina aktīvāk apzināt un izmantot iespējas, ko sniedz mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana kūtsmēslu apsaimniekošanā un apstrādē.
Tāpat pētījumā ieteikts atbalstīt tās biogāzes ražotnes, kurās procentuāli lielāko izejvielas īpatsvaru veido kūtsmēsli. Atbalstot kūtsmēslu pārstrādi biogāzes ražotnēs tiktu atbalstīts arī ilgtspējīgs pārtikas ražošanas process, jo ļautu efektīvāk un precīzāk izmantot vietējo resursu - kūtsmēslus lauku mēslošanai.
Savukārt lauksaimnieki gūtu iespēju ražot un pārdot siltumu un elektrību no resursiem, kas jau atrodas viņu īpašumā.
Izvērtējot attīstības iespējas, labākie rezultāti tiek prognozēti reģionālām biogāzes ražotnēm, kuras piederētu vietējām lauksaimnieku grupām. Šāds modelis noteikti prasītu sadarbību starp Latvijas lauksaimniekiem, un vēlēšanos kooperēties kopējam mērķim.
Tāpat pētījumā tiek norādīts, ka investīcijas kūtsmēslu pārstrādes tehnoloģijās ir nepietiekamas, bez tam daļai Latvijas zemnieku joprojām aktuālas ir arī investīcijas kūtsmēslu krātuvēs.
Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja akcentē, ka pētījums norāda attīstības virzienus tehnoloģiju ieviešanā un zināšanu pielietošanā. Īpaši akcentēts Latvijai un visām Baltijas jūras valstīm aktuālais - pareizas kūtsmēslu apsaimniekošanas - jautājums.
Latvijas lauksaimnieki pēc iestāšanās ES strauji pārkārtoja saimniekošanu atbilstoši stingrajām prasībām. Tomēr darāmā joprojām ir daudz.
Vidi saudzējošo tehnoloģiju pilnveidošanai saimniecībās arī turpmāk būs nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Vienlaicīgi, zināšanu palielināšanas nolūkā, jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm - lauksaimniekiem, konsultantiem, pētniekiem un tehnoloģiju piegādātājiem, uzskata Zemnieku Saeimas pārstāve.
Projekts "Baltic Compass" veicina abpusēji izdevīgus risinājumus lauksaimniecībā un vides aizsardzībā, balstoties uz redzējumu par ilgtspējīgu lauku ekonomiku un veselīgu ekosistēmu.