Gan Eiropas Centrālās bankas, gan Vācijas amatpersonas noliegušas laikrakstā Sueddeutsche Zeitung vakar publicēto ziņu, ka starptautiskie aizdevēji un Grieķija vienojušies – šai Dienvideiropas valstij tiks papildus piešķirti divi gadi (līdz 2016. gadam) savu saistību izpildei.
Tomēr, visticamāk, šāda vienošanās tiks panākta, ja vien Grieķijas premjeram Antonim Samarasam izdosies savus koalīcijas partnerus pārliecināt par darba tirgus reformu nepieciešamību, uzsver aģentūra Reuters, kuras rīcībā nonācis vienošanās projekts.
«Pagaidām galīgā vienošanās starp [starptautisko aizdevēju] troiku un Grieķijas valdību nav panākta. Sarunās Atēnās vērojams zināms progress, taču tas nenozīmē, ka mērķis jau sasniegts,» sarunā ar Vācijas televīzijas kompāniju ARD vakar sacījis Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Jergs Asmusens. Arī Vācijas finanšu ministra vietnieks Stefens Kampēters intervijā radiostacijai Deutschlandfunk sacījis, ka Berlīne vēl gaida ziņojumu no troikas pārstāvjiem, kuri nesen atgriezušies no Atēnām, bet līdz tam runāšana par šo tēmu līdzinoties zīlēšanai kafijas biezumos. Reuters norāda, ka Grieķijas valdības pārstāvji nepārtraukti kontaktējas ar troikas pārstāvjiem, kuri šodien par savas Atēnu vizītes rezultātiem gatavojas informēt Eirogrupu. Vakar Grieķijas finanšu ministrs Jannis Stounarass vēstīja, ka vienošanās koalīcijā līdz šim brīdim būs saskaņota un jau nākamnedēļ likumprojektus par jaunajiem taupības pasākumiem varēs iesniegt valdībā.
Neraugoties uz amatpersonu izvairīgajiem paziņojumiem, gan Sueddeutsche Zeitung, gan Reuters ir pārliecināti – Grieķija savam mērķim par diviem gadiem pagarināt saistību termiņu pašlaik atrodas tik tuvu kā nekad un vienīgais, kas tai var traucēt – nespēja vienoties valdošās koalīcijas ietvaros. AP atgādina, ka otrdienas vakarā sociālisti un Demokrātisko kreiso partija atkārtoti noraidījusi starptautisko aizdevēju pieprasīto un A. Samarasa atbalstīto darba likumdošanas reformu. «Nedz es, nedz manas partijas deputāti nebalsos par izmaiņām darba likumdošanā, uz kurām uzstāj kreditori,» AP citē Demokrātisko kreiso partijas līdera Fotisa Kuvelisa sacīto. Viņš uzsvēris, ka izmaiņas darba likumdošanā ļaus darba devējiem daudz vienkāršāk atlaist strādājošos un bezdarba līmenis, kas jau tagad sasniedz 25%, tikai pieaugs. «Strādājošo tiesības jau tāpat pēdējo gadu laikā kļuvušas mazākas, un šo prasību izpilde vispār novedīs pie tā, ka strādājošajiem nebūs nekādu tiesību,» uzsvēris mēreni kreisās partijas vadītājs, kurš mudinājis premjeru tā vietā, lai aģitētu koalīcijas partnerus, runāt ar aizdevējiem par šīs prasības atsaukšanu.
Kāds viņa partijas biedrs, kurš vēlējies palikt anonīms, sarunā ar Reuters uzsvēris, ka Demokrātiskie kreisie jau tāpat ir gana daudz piekāpušies aizdevēju un premjera prasībām un socioloģiskās aptaujas liecina, ka no partijas jau sāk novērsties tās elektorāts. «Mēs nevēlamies panākt valdības krišanu, taču nevaram atbalstīt darba likumdošanas reformas. Mēs tikai ceram, ka no tām izdosies atteikties,» sacījis partijas pārstāvis. Jāpiebilst, ka neapmierinātība valda ne tikai vēlētāju pat arī pašas partijas rindās – no tās jau izslēgti vairāki politiķi, kuri publiski paziņojuši, ka nebalsos par taupības pasākumiem. Ar līdzīgām problēmām nācies saskarties arī konservatīvajiem un sociālistiem, tomēr koalīcijas vairākums parlamentā joprojām ir gana stabils.
Arī sociālistu partijas PASOK līderis Evangeloss Venizeloss norādījis, ka partija neatbalsta grozījumus darba likumdošanā. «Domāju, ka mums vispār šai frontei nevajadzētu ķerties klāt – tā nedos nekādu ieguldījumu mūsu fiskālo mērķu sasniegšanai,» Reuters citē E. Venizelosa sacīto. Starptautiskās ziņu aģentūras atgādina, ka kopš jūlija notikušas jau vairāk nekā desmit koalīcijas sēdes, kurās tā arī nav izdevies panākt plānoto taupības pasākumu saskaņošanu. Gan premjers A. Samarass, gan J. Stounarass, šķiet, jau zaudējuši pacietību. A. Samarass atkal un atkal atgādinājis, ka 16. novembrī Grieķijas valsts kase būs tukša un kārtējās aizdevuma daļas (31,5 miljardu eiro) saņemšana Grieķijai ir dzīvības un nāves jautājums. Tikpat dramatiski izteicies J. Stounarass, kurš kādā televīzijas intervijā paziņojis, ka bez šīs naudas «grieķi mirs badā».
Reuters uzsver – gaidāmā vienošanās paredz, ka Grieķija šo naudu saņems jau novembra sākumā. Vienlaikus tai tiks papildus doti divi gadi, lai samazinātu budžeta deficītu, veiktu reformas enerģētikas sektorā un pabeigtu ieplānoto valsts uzņēmumu privatizāciju. Tiesa, pastāv bažas, ka arī 2014. un 2015. gadā Grieķijai būs nepieciešama finansiālā palīdzība, taču, spriežot pēc visa, šīs problēmas risināšana tiks atstāta uz priekšdienām.
***
STARPTAUTISKO AIZDEVĒJU JAUNĀ VIENOŠANĀS AR GRIEĶIJU
• Grieķijai tiks papildus piešķirti divi gadi (līdz 2016. gadam), lai nodrošinātu, ka tās budžeta deficīts nepārsniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta
• Nākamo divu gadu laikā Grieķija apņemas budžeta izdevumus samazināt par 13,5 miljardiem eiro, turklāt 9,2 miljardu eiro samazinājums jāveic jau 2013. gadā. Aptuveni 6,3 miljardus eiro paredzēts ietaupīt, samazinot pensijas un algas valsts sektorā strādājošajiem
• Līdz šā gada beigām vairāk nekā 2000 valsts iestāžu kalpotājiem jāsamazina algas un jābrīdina, ka pēc gada viņi tiks atlaisti. 2013. gadā tāda pati programma jārealizē ik pa trim mēnešiem, katru reizi kalpotāju skaitu samazinot par 6250 cilvēkiem
• Grieķijas banku rekapitalizācijai jābūt pabeigtai līdz 2013. gada aprīļa beigām
• Grieķijai jāsamazina atlaišanas pabalstu apjoms, jānosaka to griesti. Nepieciešams atteikties no automātiskas algu paaugstināšanas valsts sektorā strādājošajiem
• Jāatceļ visi likumi, kas dod strādājošajiem iespēju atlikt nodokļu maksāšanu uz vēlāku laiku. Jāmaina nodokļu sistēma tā, lai pašnodarbinātajiem un fermeriem būtu jāmaksā tādi paši nodokļi kā uzņēmumiem. Jāievieš kapitāla pieauguma nodoklis
• Pensionēšanās vecums jāpaaugstina par diviem gadiem – līdz 67 gadiem. Jāsamazina pensijas, kuru apjoms pārsniedz 1000 eiro mēnesī
• Jāturpina darba tirgus liberalizācija – tā turpmāk attieksies arī uz dokeriem, grāmatvežiem, juristiem un gidiem