Latvijai vairāk kā jebkad nepieciešams rīcības plāns un rīcības cilvēki. Jābūt vienotiem un izlēmīgiem, ja paši gribam lemt savas Tēvzemes nākotni, uzrunā tautai pie Brīvības pieminekļa pauda valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents norāda, ka mēs dzīvojam laikā, kad strauji mainās pasaule un cilvēki. Daudzi Latvijas iedzīvotāji brauc peļņā uz ārzemēm, un ir grūti prognozēt, kādas var būt mobilitātes sekas pārskatāmā nākotnē. Nevar paļauties uz cerību, ka visi jau neaizbrauks, uzsver prezidents, bet dzīves un fizikas likumi norāda uz to, ka jebkurš tukšums agrāk vai vēlāk top aizpildīts. „Jautājums: kas to aizpildīs?” jautā Bērziņš.
„Ja mēs paši gribam un varam, uzsveru - gribam un varam, lemt savas Tēvzemes nākotni, tad šobrīd ir pēdējais laiks būt vienotiem un izlēmīgiem, atmest klišejas un iesīkstējušus priekšstatus par latvietību, par savējiem un svešajiem, jo visas tautas, kas šajā zemē radušas sev mājas, tur cieņā un godā mūsu valodu, tradīcijas un simbolus, ir pierādījušas, ka prot strādāt kopā un izšķirīgos brīžos uzņemties atbildību par sevi un savu valsti. Tā tas bija 18.gada 18.novembrī, 90.gada 4.maijā, 91.gada 21.augustā un es ticu, ka tā būs vienmēr,” norāda prezidents.
Bērziņš atgādina, ka 2003. gadā 67 procenti Latvijas pilsoņu nobalsoja „par” iestāšanos Eiropas Savienībā, pasakot skaidru „jā” arī pārmaiņu procesiem, ko šis lēmums pavada.
„Nevar noliegt, ka šobrīd Eiropas Savienībai ir daudz jautājumu, kas tai jārisina neatliekami, bet mēs varam būt gandarīti par to, ka Latvijas attīstība nav neatrisināto jautājumu skaitā. Gluži pretēji: ar mūsu valsts izaugsmi tiek saistītas pamatotas cerības, mēs esam cerība turpmākai izaugsmei arī citiem, kas Latvijā saredz drošu sadarbības partneri, jo arī nebeidzami piesauktās krustceles, kuras Latvijai gan tieši, gan netieši piederas, ir mūsu priekšrocība un lielā iespēja,” klāsta prezidents.
Latvijas nākotne jāveido tāda, lai tā nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm, uzsver prezidents.
„Mēs neesam nomale, mēs esam centrs. Tā ir realitāte, un, šādi domājot, mums jāveido savas valsts nākotne, turklāt tāda nākotne, kas nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm. Diemžēl, ekonomisko grūtību laikā šādu ceļu izvēlas ne viena vien Eiropas valsts, mēs to vienkārši nedrīkstam, ja vēlam Latvijai neatkarību un ilgu mūžu,” skaidro Bērziņš.
„Nebūsim pieticīgi, bet būsim pacietīgi. Ar šādu domu novēlu dzīvot vienmēr un atcerēties, ka nākotni var veidot tikai pozitīvas idejas un labas apņemšanās, jo, meklējot un apkarojot ienaidniekus, mēs iznīcinām savu labo gribu, devalvējam savus cēlākos mērķus un galarezultātā vēršamies paši pret sevi. Šis ir brīdis, kad jāizšķiras, kādā Latvijā turpmāk dzīvosim: stiprā un pašapzinīgā vai viegli ievainojamā un nestabilā. Šis lēmums ir mūsu pašu rokās. To nepieņems Briselē. To pirmkārt savās domās pieņemsim mēs – ikviens no mums,” uzsver valsts prezidents.
„Novēlēsim mūsu mīļajai Latvijai patriotiskus pilsoņus, gudrus un atbildīgus tautas priekšstāvjus un stabilu vietu Baltijas un Eiropas nākotnē!”
„Dievs, svētī Latviju!” uzrunu tautai nobeidz prezidents.