Vairāk nekā 1000 tibetiešu studentu Cjinhai provincē Ķīnā protestējuši pret kādas grāmatas saturu. 20 cilvēki nokļuvuši slimnīcās, bet svētdien un pirmdien fiksēti četri jauni pašaizdedzināšanās gadījumi, atsaucoties uz aktīvistiem, otrdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Studentu protesti notikuši pirmdien Cjinhai provinces Gunhe pavalstī, ziņo Londonā bāzētā organizācija “Free Tibet”. “Tsolko Medicīnas institūta studenti protestēja pret grāmatas, kurā tibetiešu valodas studijas nosauktas par bezjēdzīgu nodarbi, bet pašaizdedzināšanās par stulbuma aktu, izplatīšanu,” radio “Brīvā Āzija” citē kādu trimdas tibetieti.
Protests sācies miermīlīgi līdz brīdim, kad ieradusies policija, par tālāko notikuma gaitu nav pilnīgu ziņu, norāda radio “Brīvā Āzija”. Zināms, ka ir ielenkta mācību iestāde un ka 20 cilvēki ir hospitalizēti.
BBC atgādina, ka ārvalstu medijiem ir liegta pieeja Tibetas reģioniem, tāpēc informāciju par tur notiekošo ir grūti neatkarīgi pārbaudīt, jo arī Ķīnas mediji protestus atspoguļo tikai daļēji.
Četros atsevišķos pašaizdedzināšanās gadījumos trīs cilvēki ir miruši, liecina aktīvistu informācija. Jauna mūķene mirusi svētdien pēc pašaizdedzināšanās Cjinhai provincē, bet pirmdien Gaņsu provincē pēc aizdedzināšanās miruši 18 un 24 gadus veci vīrieši. 20 gadus vecs bijušais mūks pirmdien sevi aizdedzinājis Sičuanas provincē, par viņa stāvokli ziņas nav pieejamas.
Kopš 2011. gada sevi ir aizdedzinājuši vairāk nekā 80 tibetieši, vairāk nekā puse no tiem miruši. Aktīvisti to sauc par protestu pret Pekinas pārvaldi. Lielākā daļa pašaizdedzināšanās gadījumu notikuši tiebetiešu apdzīvotos reģionos ārpus Tibetas.
Ķīnas valdība pašaizdedzināšanās atbalstīšanā un separātisma veicināšanā vaino Tibetas garīgo līderi trimdā Dalailamu, kurš šīs apsūdzības noliedz. Tibetas trimdas valdība un tās līderis apgalvo, ka protesti ir sekas Ķīnas kontrolei un reliģiskajām represijām pār Tibetu.
Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.
1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu.