Veicot pētījumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajā projektā "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai", zinātnieki vienus no lielākajiem repša (Coregonus albula) krājumiem Latvijā konstatējuši Dridža ezerā, informē projekta zinātniskais vadītājs Artūrs Škute.
Drīdža ezerā konstatēti arī no visiem četriem izpētītajiem ezeriem lielākie zivju krājumi un daudzveidība. Ezerā konstatētas 14 zivju sugas: repsis, salaka, līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, sudrabkarūsa, asaris, ķīsis, vēdzele, akmeņgrauzis un platgalve. No tām ar tīkliem tika noķertas 13 sugas, bet ar mazuļu vadu papildus konstatēta platgalve. Kā skaidrojumu šim lielajam zivju krājumam A.Škute min to, ka Drīdzis ir viens no dziļākajiem Latvijas ezeriem, daudzveidīgs un interesants ir tā reljefs, kā arī to, ka šis ezers atrodas aizsargājamā dabas parka teritorijā.
Otrs bagātākais zivju krājums konstatēts Sventes ezerā, kurš arī atrodas dabas parkā. Šajā ezerā konstatētas 13 zivju sugas: repsis, salaka, līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, vīķe, ausleja, asaris un ķīsis.
Tikpat zivju sugu kā Sventes konstatētas arī Lejas ezerā: repsis, salaka, līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, vīķe, asaris, ķīsis un vēdzele, akmeņgrauzis. Neskatoties uz visai lielo daudzveidību, zivju krājumi šajā ezerā nav tik lieli kā abos minētajos. Lejas ezers neatrodas aizsargājamā teritorijā.
Geraņimovas ezers, kurš arī neatrodas aizsargājamā teritorijā, konstatētas 12 zivju sugas: salaka, līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, vīķe, asaris, ķīsis, vēdzele un akmeņgrauzis. Repsis šajā ezerā, kurš arī ir pietiekami dziļš un ainavisks, pētījumu gaitā nav konstatēts.
Repsis ir viena no lašveidīgajām zivīm, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā bija sastopama 30 ezeros, 50. - 60.gados - 11 ezeros, bet 90.gados – vairs tikai piecos ezeros. Tas nozīmē, ka pamazām šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no Latvijas ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
ESF projektu "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" Daugavpils Universitātes (DU) Ekoloģijas institūts īsteno sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Tā mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējas nodrošināšanai, izveidojot starpdisciplināru zinātnisko grupu, piesaistot LU un ārvalstu zinātniekus, kā arī veicinot jauno zinātnieku iesaistīšanos projektā.
Projekta gaitā apsekoti visi 26 Latvijas lašveidīgo zivju ezeri, kas ir viena no prioritāro ūdeņu kategorijām. Izmantojot optiskās metodes, izstrādāti jauni tehnoloģiskie risinājumi ezeru ūdeņu analīzei, izstrādāta hidroakustisko pētījumu metode zivju resursu izvērtēšanai un zivju resursu attīstības prognozes matemātiskais modelis, izvērtēti faktori, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos, kā arī novērtēta biogēno elementu (ķīmiskie elementi, kas vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm) plūsma, izmantojot modelēšanas metodes.
Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē (tā ezera daļa, kas nav ezera dibens un nav krasts), izstrādāta arī jauna zivju barības bāzes izvērtēšanas metode, izstrādāts un publicēts Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicējs un izstrādāt populāciju ģenētiskā monitoringa metode, kā arī sagatavotas publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegti ziņojumi starptautiskās konferencēs un aizstāvētas doktora disertācijas.
Projekta gaitā iegūtos datus plānots izmantot gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociālekonomisku problēmu risināšanai. Paredzēts izstrādāt arī praktiskus priekšlikumus Latvijas vides un citu sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un ezeru apsaimniekotāju darbības plānošanai.
ESF projekts "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" (Vienošanās Nr. 2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089) noslēgsies šī gada 30.novembrī. Tā kopējās izmaksas - 720 335 lati, tai skaitā: ESF finansējums - 612 285 lati (85%), valsts budžeta finansējums - 108 050 lati (15%).
