2012. gads Latvijas ekonomikai ir bijis ļoti veiksmīgs un nozīmīgs. Ekonomikas izaugsmes tempi ir pārspējuši pat visoptimistiskākās prognozes un, sākot ar šā gada septembri, Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai. Nākamajā gadā valdības prioritārie uzdevumi ir eiro ieviešana, darbaspēka nodokļu sloga tālāka mazināšana, īpaši atbalstot iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, kā arī ēnu ekonomikas samazināšana, norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Šā gada laikā eirozonas un Eiropas Savienības (ES) izaugsmes prognozes vairākkārt tika pārskatītas uz leju, tomēr Latvijas izaugsmes prognozes tieši pretēji - tika palielinātas. Ja gada sākumā izaugsme Latvijas ekonomikai tika prognozēta tikai 2% līmenī, tad patlaban Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomiskās attīstības prognozes 2012. gadā paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% apmērā un jau nākamgad IKP faktiskajās cenās sasniegs pirmskrīzes līmeni, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).
Šā gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvija ir bijusi visstraujāk augošā ekonomika visā Eiropas Savienībā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP šajā laika posmā palielinājies par 5,6%. Sevišķu nozīmi tam piešķir fakts, ka tas ir panākts laikā, kad Eiropā dominē eirozonas parādu krīze un gan Eiropas Savienībā kopumā, gan eirozonā 2012. gadā sagaidāms IKP kritums.
Mūsu ekonomikas noturība pret ārējās vides pasliktināšanos skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, krīzes laikā īstenotās strukturālās reformas un budžeta deficīta samazināšana ir veicinājusi uzlabojumus konkurētspējā, tādējādi sekmējot eksporta pieaugumu, kā arī ļāvusi atgūt investoru uzticību, kā rezultātā šogad gandrīz visas kredītreitingu aģentūras ir uzlabojušas Latvijas reitingu, norāda ministrs.
Otrkārt, Latvijas tirdzniecības partnervalstis krīze eirozonā ir skārusi mazāk nekā Dienvideiropas valstis, kas arīdzan pozitīvi ietekmēja mūsu eksporta attīstību.
Treškārt, izaugsmi 2012. gadā veicināja ne tikai eksporta attīstība, bet arī pieaugums iekšējā pieprasījumā. Bezdarba samazināšanās un darba algu pieaugums ir pavēris iespējas iedzīvotājiem tērēt vairāk, kas atspoguļojies arī labākos nodokļu ieņēmumos. Reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies no gandrīz 13% gada pirmajā pusē, līdz 10,6% novembrī, savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos vidējā darba alga tautsaimniecībā ir augusi par vidēji 3,6%. Papildus jāatzīmē, ka iedzīvotāju pirktspēju veicināja ne tikai uzlabojumi darba tirgū, bet arī mazāka inflācija, kas šā gada novembrī samazinājusies līdz 1,6% no 3,6% šā gada janvārī. Inflācijas mazināšanos un pirktspējas pieaugumu veicinājis arī gada vidū īstenotais pievienotās vērtības nodokļa samazinājums.
Vērtējot 2013. gada attīstības perspektīvas, jāuzsver, ka joprojām lielākie riski ir saistāmi ar situāciju ārējā vidē un eirozonā, kur, lai gan vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva un strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma. Atbilstoši aktuālākajām Eiropas Centrālās Bankas prognozēm sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme eirozonā būs negatīva ne tikai šogad, bet iespējams arī nākamajā gadā. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, uzskata Vilks.
Divu gadu ekonomikas kritums eirozonā visticamāk tomēr nozīmēs ekonomikas pieauguma tempu samazināšanos arī Latvijā. Aktualizētās makroekonomiskās attīstības prognozes paredz 5% izaugsmi 2012. gadā, savukārt 2013. gadam FM šobrīd saglabā nemainīgu IKP pieauguma prognozi 3,7% apmērā.