Eiropas Komisija (EK) Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā, teikts Latvijas aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.
"Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešanā ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam. Kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību," teikts EK ziņojumā.
Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.
EK norāda, ka Latvijas sasniegtais ļāvis divām starptautiskajām reitingu aģentūrām palielināt valstij noteiktos novērtējumus, kā arī veiksmīgā obligāciju emisija starptautiskajā tirgū ļāvusi Latvijai pirms laika atmaksāt visu aizdevuma summu Starptautiskajam Valūtas fondam. EK atzīst, ka Latvijas ekonomika ir parādījusi noturību pret ārējiem satricinājumiem un šobrīd ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.
Tomēr komisija brīdina, ka "ekonomiskās situācijas un budžeta rezultātu uzlabošanās novedusi pie zināma atslābuma tālāko centienu realizēšanā, kas novedis pie vairākiem politiskiem soļiem, kas ir pretrunā ar EK rekomendācijām Latvijai un pēdējo noslēgto papildinājumu saprašanās memorandam.
"Tas īpaši attiecas uz maijā pieņemtajiem nodokļu samazinājumiem, kas nebija iekļauti nedaudz agrāk iesniegtajā konverģences programmā, paziņojumu par trīs gadu stratēģiju privātpersonu ienākuma nodokļa samazināšanai, vienlaikus atliekot plānus palielināt ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, lai palīdzētu maznodrošinātajiem, 2012.gada vidū pieņemtajiem budžeta grozījumiem, kas satur punktus, kas ir pretrunā ar EK tikai dažas nedēļas iepriekš pieņemtajām rekomendācijām Latvijai, kā arī plānotajiem garantēto minimālo ienākumu samazināšanu un finansēšanas decentralizāciju no 2013.gada," norāda EK.
EK arī atgādina Latvijai par nepieciešamību pieņemt fiskālās disciplīnas likumu, kas būtu "apdrošināšanās pret iespējamām politikas kļūdām nākotnē". Tāpat Latvijai aktīvāk esot jāstrādā pie valsts pārvaldes reformu īstenošanas, jāstiprina un jāpaplašina Konkurences padomes darbība, kā arī jāveic turpmāki uzlabojumi Maksātnespējas likumā.
Jāpiebilst, ka šis ziņojums ir pēdējais pirms eiro ieviešanas un parāda EK ieskatu par to, kā Latvijai sokas ar svarīgu reformu īstenošanu.