Daugavpils cietoksnī sveču gaismā aizlūdza par janvāra sacelšanās bojāgājušajiem

Šajā pat laikā – plkst.17:00 – piemiņas uguni Varšavā aizdedzināja arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Pēc viņa ierosinājuma tika nolemts šajā dienā aizdedzināt sveces visur, kur atrodas sacelšanās dalībnieku kapi.

Piemiņas pasākumā Daugavpilī tika nolasīta Jāņa Raiņa dzeja, kas tika veltīta janvāra sacelšanās traģiskākai personībai – Leonam Broelam-Plāteram, kas mēģinot pasargāt īsto uzbrukuma cariskās armijas vienībai komandieri, paņēma vainu uz sevi, un tika sodīts ar nāvi Daugavpils cietoksnī.

Viņa apbedīšanas vieta nav noskaidrota. Dēla atcerei varoņa māte Antoņina Plātere uzstādīja krustu Kazanovas muižā, kurā līdz savai traģiskajai nāvei dzīvoja Leons. Šis krusts nosaukts par "Dēla krustu" nostāvēja vairāk kā 100 gadus, bet XX gs. 60.gados krita par jaunā Krāslavas–Kombuļu ceļa celtniecības upuri. Taču atmiņas par krustu bija saglabājušās, un 1990.g. beigās pēc vietējās sabiedrības iniciatīvas krusts tika atjaunots, un līdz šai dienai dzīvo vietējo iedzīvotāju atmiņā kā "Dēla krusts".

Viens no piemiņas pasākuma dalībniekiem Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Jerzy Marek Nowakowski atzīmēja, ka 1863.gada janvāra sacelšanās mērķis bija cara valdīšanas modernizācija. Sacelšanās piedalījās ne tikai poļi, bet arī latvieši un krievi, pieprasot no valdības brīvību un vienlīdzību. Galvenie nacionālās sacelšanās sagatavošanas centri atradās Marienhauzā (Viļakā), kur norisinājās pirmssacelšanās apspriedes, un Višķos.

Vairāki desmiti tūkstošu sacelšanās dalībnieku un konspirācijā iesaistīto tika izsūtīti uz Krievijas iekšieni (pārsvarā uz Sibīriju), notika masveida aresti un publiskas eksekūcijas, tika konfiscēti īpašumi.

Piemiņas pasākumā un sveču aizdegšanā piedalījās arī Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, ārlietu ministra padomnieks Marģers Krams, Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, poļu biedrības pārstāvji, pilsētnieki.