Gruntvig projekta ietvaros gūst pieredzi un attīsta sadarbību

foto: livani.lv
foto: livani.lv

2011.gada rudenī biedrība “IMKA Līvāni”  uzsāka Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Mūžizglītības programmas ietvaros atbalstīto Grundtvig mācību partnerības projektu “Es izdzīvošu”. Par to informē Līvānu pašvaldības portāls. 

Šajā projektā piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, pašvaldību darbinieki, mazie uzņēmēji, izglītības darbinieki no piecām Eiropas dalībvalstīm –Latvijas, Vācijas, Polijas, Grieķijas, Francijas, kā arī divas organizācijas no Lionas un Tulūzas.

Īsumā par mobilitātes koordinatoru

Sebastian Maas no Vācijas ir projekta galvenais koordinators, kurš vada Starpkultūru mācīšanās apvienību. Tā ir organizācija, kura organizē starpkultūru seminārus un sadarbojās ar citām ieinteresētām jauniešu un pieaugušo organizācijām. Šī aģentūra cenšas izglītot cilvēkus no lauku apvidiem ar Eiropas pasākumiem un palīdz attīstīt sadarbību Eiropas organizāciju starpā. Līdz šim jau notikušas mobilitātes Latvijā, Francijā/Lionā, Grieķijā, Vācijā.

Mobilitāte Francijā

Mobilitātē Francijā, Tulūzas apgabalā, kas atrodas valsts dienvidos, Pireneju tuvumā, no 11.-15.februārim piedalījās Līvānu izglītības iestāžu pārstāvji - Ārija Baltmane Līvānu 1.vidusskolas skolotāja, Skaidrīte Bulmeistere Līvānu mūzikas un mākslas skolas un interešu izglītības skolotāja un projekta koordinatores Līvānu bērnu un jauniešu centra direktore, biedrības „IMKA Līvāni” valdes locekle Valentīna Poikāne un jaunatnes organizāciju apvienības „IMKA Latvija” prezidente Gunta Kelle no Rīgas.

Projekta galvenais koordinators Seba, atklājot mobilitāti Francijā teica, “Lai veidotu Eiropu, ir jāizglītojas, jāorganizē apmācības jauniešiem un pieaugušajiem. Mēs neviens neesam perfekts. Mēs nevienu neizstumjam dēļ valodas, mēs visus iekļaujam procesā. Tā kā Eiropa ir dažādu kultūru, valodu vienotība. Tas arī ir tas unikālais. Arī mācību process - tā nav formālā mācīšanās, bet mācīšanās no tiem notikumiem, piedzīvojumiem, kas notiek apkārt. Tā ir informālā plus neformālā izglītība. Mācīšanās notiek, kad dalāmies ar informāciju. Tas ko esam redzējuši, tas ir tas ko esam iemācījušies un paturam prātā. Katrs mēs esam students šajā procesā. Mūsu pieredze un zināšanas. Mēs nonākam situācijā un mums ir divas izvēles vai ko iemācāmies, vai nostājamies malā. Mācību process ir arī tad, kad ēdam brokastis komunicējam ar žestiem, mīmiku. Lai mums izdodas iegūt jaunus iespaidus un draugus.”

Skaidrīte Bulmeistere atzīst, ka brauciens bija ļoti labi organizēts. Daudzveidīga un  interesanta programma, kurā varēja gūt lieliskus iespaidus. Pārsteidza cilvēku vienkāršība un dabiskums. Arī savās saimniecībās un ražotnēs zemnieki ar vienkāršām metodēm panāk labus rezultātus. Saražotajai produkcijai ir labs noiets, jo tā ir ekoloģiska un tai ir laba kvalitāte. Viņiem nav jāuztraucas par produkcijas realizāciju, jo cilvēki paši atrod, brauc un pērk. Varējām degustēt un izgaršot zemnieku saražoto - dažādu veidu medu (arī kastaņu), putnu gaļas pastētes, ābolu sulas, gliemežu sacepumu, konservētus kastaņus. Varējām iepazīties ar rotu izstrādājumiem, ar biokosmētiku un to izmēģināt uz savas ādas. Vienkārša un sirsnīga atmosfēra valdīja arī cirka skolā. Skolotājiem bija labs kontakts ar bērniem un viņi ar prieku veica savus uzdevumus. Mobilitāte bija lieliska iespēja iepazīties ar dažādu valstu cilvēkiem un kultūru, apmainīties pieredzē, komunicēt. Projekta dalībnieki atzinīgi novērtēja un ar prieku atcerējās ciemošanos Latvijā. Esmu patiesi priecīga par redzēto un pateicīga par iespēju piedalīties šajā projektā. Savos iespaidos varēšu dalīties ar cilvēkiem Latvijā.


Savstarpējās sadarbošanās kultūra

Ārija Baltmane par redzēto stāsta, ka „Man kopā ar savām kolēģēm bija lieliska iespēja apmeklēt Franciju un iepazīties ar franču kultūru, neformālo izglītību, zemnieku dzīvi Mazo Pireneju apgabalā. Guvām pieredzi, apmeklējot vairākas zemnieku saimniecības, apbrīnojām franču uzņēmību bioloģiskās lauksaimniecības jomā, kā arī pabijām franču skolās, kur varēja vērot, kā franči prot ieinteresēt bērnus dažāda veida nodarbībās. Redzējām, kā mazi bērni no 6 gadu vecuma nodarbojas ar jāšanas sportu, cirka vingrošanu. Zemnieku saimniecībās interesanti bija uzzināt, kā sadarbojas kooperatīvs ar asociāciju un iesaista skolēnus apmācību procesā, izglīto, lai vēlāk atgrieztos atpakaļ savos ciematos un paši nodarbotos ar mazo uzņēmējdarbību. Var tikai apbrīnot frančus par viņu prasmi sadarboties gan pašu starpā, gan piesaistot skolēnus un arī bezdarbniekus. Uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs sadarbības modelis un mums  vēl daudz no frančiem jāmācās.

Sarunās ar pārstāvjiem no Francijas, Vācijas, Polijas un Grieķijas varēja uzzināt daudz jauna par to, kā pie viņiem tiek risinātas problēmas, ar kurām saskaramies arī mēs. Baudījām franču viesmīlību un iepazinām tuvāk franču kultūras, sadzīves tradīcijas, ciemojoties vairākās franču ģimenēs. Apmeklējām arī vairākas mākslas galerijas, jauniešu centru, lai gūtu pieredzi savam darbam. Guvu lielisku pieredzi komunikācijā ar citu valstu pārstāvjiem, kas  man deva iespēju iepazīt dažādas “valodu animācijas” metodes, kuras izmantošu, mācot skolēnus.

Franciju apmeklēja arī projekta koordinatores Valentīna Poikāne un Gunta Kelle. Par atbalstu braucienam dalībnieki izsaka pateicību  SIA Līvānu "Bioķīmiskā rūpnīca" valdes priekšsēdētājam Ziedonim Zepam.

Brauciena dalībnieki stāsta „Lidojām ar British AIRLAIN līdz Briselei un tālāk līdz Tulūzai. Briselē apmeklējām Eiropas Parlamenta ēku, iepazinām sakopto vecpilsētu, baudījām Briseles kafiju, šokolādi un garšīgās karameļu vafeles. Tulūzas lidostā mūsu un poļu grupu sagaidīja Žans Mišels un aizveda uz hoteli pilsētciematā Rieux-Volvestre. Pie vakariņu galda notika neformāla iepazīšanās. Otrā dienā rīta sanāksmē notika iepazīšanās un savas organizācijas, valsts prezentācijas. Pēc tam apmeklējām vietējo katedrāli – muzeju. Tas bija kaut kas neredzēts, jo tā saglabātas senas, bagātas baznīcas relikvijas, apzeltīti biķeri un mantijas speciālos skapjos un plauktos. Tūrisma informācijas centrā iepazinām videofilmu par ciemata vēsturi no viduslaikiem, un lielisku tradīciju „Loka šaušanu” ciemata svētkos. Visi vīrieši, kā arī bērni, kuriem ir loks vienlaicīgi mēģina trāpīt papagailim, kurš novietots 40 m augstā mastā. Uzvarētājam tiek uzdāvināts karaļa tērps uz veselu gadu.

Ēzeļu fermā īpašnieks ar aizrautību stāstīja par saviem mīluļiem. Tos izmanto bērnu un cilvēku rehabilitācijai. Ēzeļi klusi un mierīgi apstaigāja ikvienu dalībnieku. Saimniecībā nodarbojas arī ar biškopību. Te varējām iegādāties liepziedu, akāciju, kastaņu ziedu medu, ziepes izgatavotas no ķēves piena un citus izstrādājumus. Pīļu un zosu fermā saimniekam pieder ap 100 tūkstošu dažādi putni, zosis un pīles.


Ābolu un dārzeņu pārstrādes firma - kooperatīvs

No 1996.gada kooperatīvs ļoti cieši sadarbojas ar asociāciju un firma sniedz tehnisko palīdzību vietējiem zemniekiem - veic sulu spiešanu, sapildīšanu pudelēs. Turpat tiek sagatavoti arī dažādi dārzeņu konservi. Ir savi nosacījumi, firma ņem pretī pārstrādei: ne mazāk kā 100 kg ābolu un 80 kg dārzeņu. Asociācija raksta projektus, izglīto skolu jauniešus par ābolu šķirnēm, audzēšanu un pavairošanu.


Cirka skolas apmeklējums

Apmeklējām cirka skolu, kur pie mājas izveidots hipodroms un trenere vada nodarbības bērniem, apmāca jāt un izpildīt dažādus vingrinājumus.


Audzē ārstniecības augus BIO kosmētikas ražošanai

Apmeklējām piemājas saimniecību, kura 4 ha liela. Tiek audzēti ārstniecības augi un izgatavota BIO kosmētika no kliņģerītēm, kumelītēm, mētrām, lavandas un citiem augiem. Māju apsilda liela saules baterija.


Viesošanās villā „Villa Monplaisir”

Pēcpusdienā viesojāmies Žana Mišela villā „Villa Monplaisir”. Villā vienlaicīgi var uzņemt līdz 16 viesiem, tā 2006.gadā ir uzbūvēta kā ģimenes māja. Viesu mājas būvēta par 15O 000 EUR uz kredīta, tāpēc katru mēnesi bankai jāatdod 1500 EUR. Parasti saimnieki kopā ar viesiem ēd pie viena galda, komunicē, apmeklē džakuzi, saunu, baseinu.


Dārzeņu audzēšanas kooperatīvs

Dārzeņu audzēšanas kooperatīva saimnieks un viņa palīgs no Indijas izrādīja divas lielas siltumnīcas, kurās audzē spinātus, salātus, sīpolus, redīsus. Savukārt, uz lauka audzē kāļus, burkānus, puravus un citus dārzeņus. Kooperatīvs fasē svaigus ekoloģiskos dārzeņus grozos un pārdod tos par 15 EUR tuvākās apkārtnes ļaudīm, kuri neatzīst iepirkšanos Supermārketos. Kooperatīva pelna 100 tūkstoši gadā.


Pārsteidz cilvēku vēlme rīkot dažādus pasākumus

Mākslas kultūras un izglītības centrā pārsteidza vietējo cilvēku vēlme pašiem organizēt, rīkot dažādus pasākumus ģimenēm ar bērniem, radošās darbnīcas. Nacionālajā vakarā bija bufetes tipa vakariņas, kur katra valsts lika galdā savus nacionālos ēdienus un dzērienus. Pārsteigums bija pensionāru kluba ceptie cepumi dalībniekiem un grupu vadītāju uzņemšana kluba rindās, izsniedzot sertifikātus.

Īpaši siltas sajūtas pārņēma noslēguma vakarā ieraugot franču draugus, kuri piedalījās pie mums Latvijā aizvadītā gada martā. Vērā ņemams fakts ir arī Latvijas mobilitātes laikā Preiļos piedzīvotais pie keramiķa Ginta, kur ikviens varēja izvirpot kādu trauku, iegādāties vāzi, podiņu vai šķīvi. Viens no grieķu grupas dalībniekiem izvirpoja sev mazu vāzīti ar osiņu. Keramiķis Gints to nokrāsoja, apdedzināja un Tulūzā kā lielu dārgumu to nodevām Grieķijas grupas vadītājai Marijai, kura apsolīja to nodot īpašniekam.

Grupas vārdā, paldies Līvānu novada domei par radīto iespēju izglītības iestāžu pedagogiem iepazīt citu valstu kultūru, izglītības sistēmu, sadzīves tradīcijas un uzņēmējdarbību.


Написать комментарий