Apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka normālam latvietim ir skaidrs, ka 9.maijs simbolizē okupācijas varas atjaunošanu, kas tiktāl ir traumējusi latviešus, ka viņiem grūti kļūt par saimniekiem savā zemē.
"9.maijs ik gadu atgādina, ka joprojām mums esam apdraudēti, ka eksistē pārkrievošanas draudi un ka joprojām te dzīvo milzīgs skaits Latvijas ienaidnieku, kuri pirmajā izdevīgajā mirklī aizmirsīs visu, kas solīts no tribīnes vai naturalizācijas eksāmenos, un nodos Latvijas valsti," stāstīja Dzintars.
Viņš arī pastāstīja, ka apvienība jau ir sagatavojusi grozījumus likumā, kurā paredzēti sodi par totalitāro režīmu simbolikas izmantošanu ikdienā.
Jau ziņots, Drošības policija (DP) prognozē, ka šogad 16.martā leģionāru piemiņas dienas pasākumi, tāpat kā pērn, aizritēs mierīg.
Lai arī pagaidām Rīgas domē pieteikumu pasākuma rīkošanai iesniegusi tikai viena organizācija - "Daugavas vanagi" -, DP paredz, ka šajā dienā aktivizēsies arī Latvijas antifašistiskās organizācijas.
Tāpat DP pieļauj, ka pasākumos piedalīties arī dažādu organizāciju pārstāvji no ārvalstīm, starp kuriem būs gan tādi, kas atbalsta leģionāru piemiņas pasākumus, gan tādi, kas ir pret šādiem pasākumiem.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952.gadā ierosināja svinēt bijušo leģiona karavīru organizācija "Daugavas Vanagi", jo 1944.gada 16.martā abas Latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.
Jau vairākus gadus galvenie 16.marta pasākumi notiek Rīgā, kad pēc dievkalpojuma Rīgas Doma baznīcā bijušie leģionāri un viņu atbalstītāji dodas gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Šajā vietā viņus parasti protestējot pret šādu gājienu sagaida antifašistisko organizāciju pārstāvji.