Lai Daugavpils iedzīvotāji varētu iepazīties ar atkritumu šķirošanas procesu modernizētajā līnijā, izvērtēt tur esošus darba apstākļus un izdarīt secinājumus, uzņēmums „Spec ATU” organizēja braucienu uz Madonā darbojušos šķirošanas līniju.
Braucienam pieteicās ap 30 cilvēkiem. Brauciena sākumā Ruģeļu iedzīvotāja Tatjana lika saprast portāla Gorod.lv žurnālistam, ka brauciens uz Madonu nekādi neietekmēs viņas viedokli un nepārliecinās iestāties par šķirošanas līnijas būvniecību. „Kā vadība var neņemt vērā cilvēku viedokli? Mikrorajona iedzīvotāji ir pret būvniecību. Salīdzinājumā ar Madonu mums ir citi ražošanas apjomi un mērogs. Līniju mums parādīs ziemā, kad nav smakas. ES projekti sola, ka smakas nebūs, bet ir mazticami, zinu, ka vienu dienu viss darbojas labi, bet otrajā jau kaut kas izgājis no ierindas. Mēs dzīvojam valstī, kurā nekad neko nevar zināt”, - uzskata pilsētniece.
Vairāk nekā stundu Madonas šķirošanas-pārkraušanas stacijas vadītājs Guntars Dzenis stāstīja par tās darbu. 2004.gadā tika izstrādāts šķirošanas līnijas projekts, 2008.gadā tika uzsākti būvdarbi, 2012.gada aprīlī līnija sāka darboties un šajā laikā pārkrāvusi ap 6 000 tonnu atkritumu un 200 tonnu otrreizējo izejvielu.
Atšķirībā no otrās lielākas pilsētas Madonā dzīvo tikai 8 000 iedzīvotāju, bet sakarā ar to, ka šķirošanas līnija apkalpo visu rajonu, iedzīvotāju kopskaits ir 30 000 cilvēku. „Daugavpils mērogā tie ir viena mikrorajona iedzīvotāji, mūsu problēma ir saistīta ar to, ka atkritumu savākšanas maršruts dažreiz sasniedz 120 km, poligons atrodas 80 km attālumā, ņemot vērā degvielas cenas, tas izmaksā lielu naudu. Turklāt mūsu stacija tika uzbūvēta ar dažiem trūkumiem, tomēr tā nebija projektētāju vaina, bet celtnieku vaina, kuri pagrieza presi uz citu pusi”, - paziņoja stacijas vadītājs.
Daugavpilieši aplūkoja šķirošanas cehu 60 m garumā un 25 m platumā, kur atrodas mazākā no līnijām – tās jauda ir 2 tonnas stundā. Neliela atkritumu apjoma dēļ tā darbojas trīs dienas un 8 cilvēku vietā to apkalpo tikai divi. Savukārt Daugavpilī iecerētā standarta līnija sastāvēs no 6 nodaļām un to apkalpos 12 cilvēki.
Gaisa tīrīšanas filtri, kuru jauda ir 50 kubikmetri stundā, automātiski ieslēdzas līnijas darba sākumā, savukārt īpašā ierīce nosaka gaisa tīrību ieejā un izejā. Notekūdeņiem ir domāts 800 kubikmetru lielais dīķis, kura dibenā atrodas 600 kubikmetri grunts, kas filtrē ūdeni. Vasaras laikā stacija katru dienu tiek mazgāta, un pagājušajā vasarā tika izlietoti 42 kubikmetri ūdens.
Kā arī Madonas iedzīvotāji paši šķiro atkritumus: zaļajos konteineros tiek izmests iepakojums, zilajos – stikls. Pēc Guntara Dzeņa vārdiem, pagājušā gada vasarā tika uzsākta skaidrojošā kampaņa par atkritumu šķirošanu, bet konteineri tika uzstādīti tikai oktobrī. „Nevar teikt, ka visi iedzīvotāji uzreiz kļuva apzinīgi, līdz tam vēl tālu. Piemēram, Vācijā cilvēki pareizi šķiro atkritumus nevis tāpēc, ka rūpējas par apkārtējo vidi, bet tāpēc, ka baidās no lielas soda naudas”, - uzskata G.Dzenis.