7. martā, Izglītības un zinātnes ministrija skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi grozījumus augstskolu likumā, kas paredz plašākas iespējas lietot Eiropas Savienības valstu valodas Latvijas valsts augstskolās, informē Izglītības un zinātnes ministrijas portāls.
Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un piesaistīt Latvijas augstskolām lielāku skaitu ārvalstu studentu un mācībspēku, tāpat arī nostiprināt Latvijas studējošo valodu zināšanas.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver: „Šie likuma grozījumi ir izšķiroši svarīgi, lai Latvijas augstākā izglītība atvērtos starptautiskai zināšanu un studentu plūsmai. Dzīvojot dinamiskā pasaulē, mums nav iespēju konkurēt un līdzvērtīgi sadarboties ar citiem, ja paši esam noslēgti un uzturam sev mākslīgus ierobežojumus. Ļoti ceru, ka koalīcijas partneri visas Latvijas izglītības sistēmas intereses stādīs augstāk par šauru akadēmisku grupu interesēm un atbalstīs šos grozījumus, kas Latvijai atvedīs gan ārvalstu studentus, gan starptautiski konkurētspējīgus mācībspēkus."
Savstarpējās konsultācijās atbalstu grozījumiem pauduši Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Likumprojekts paredz līdz ceturtajai daļai palielināt tās valsts valodā īstenotās studiju programmas daļas kredītpunktu apjomu, kuru valsts dibinātajās augstskolās un koledžās var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kuras nav valsts valoda.
Tāpat likumprojekts paplašina iespēju valsts dibinātajās augstskolās un koledžās īstenot studiju programmas svešvalodās, tai skaitā svešvalodās, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, vienlaikus saglabājot studējošajiem iespēju studēt tāda paša satura studiju programmās valsts valodā.
Likumprojekts arī paredz gadījumus, kad gala un valsts pārbaudījumus var kārtot un kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbus un diplomdarbus var izstrādāt un iesniegt svešvalodā.
No visām 47 Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošajām valstīm Latvija ir to valstu vidū, kurām ir negatīva bilance, t.i. gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza un vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm nekā to ārzemnieku, kuri studē Latvijā. Pētījumi rāda, ka viens no galvenajiem apstākļiem, kas ierobežo augstākās izglītības eksportu, ir valodas lietošanas noteikumi un studiju kvalitāte.
Kaut arī pašreizējā Augstskolu likuma redakcija atļauj ikvienā valsts dibinātās augstskolas vai koledžas studiju programmā īstenot studiju kursus citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās līdz piektajai daļai no kredītpunktu apjoma, esošais regulējums neveicina augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju. Pašreizējā redakcija ierobežo valsts dibinātajās augstskolās un koledžās studiju programmu īstenošanu svešvalodās, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas.
Tāpat prasība valsts dibinātajās augstskolās un koledžās kārtot gala un valsts pārbaudījumus, kā arī izstrādāt kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbus valsts valodā attur no studiju pabeigšanas Latvijā daudzus tādus studējošos, kuri ir patstāvīgi sameklējuši un izmantojuši iespējas kādu laiku pavadīt studijās ārvalstu augstskolās un noslēguma darba izstrādē vēlas izmantot minētajās augstskolās iegūto pieredzi, zināšanas un iestrādes. Minētā prasība arī ierobežo ārvalstu studējošo piesaisti, kā arī ārzemju vieslektoru zināšanu izmantošanu, jo studenti nevar izstrādāt noslēguma darbus svešvalodā. Līdz šim Augstskolu likums arī neparedzēja, ka, ja augstskolās un koledžās studiju programma ir izstrādāta svešvalodā, tad gala un valsts pārbaudījumus var kārtot, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbus un diplomdarbus var aizstāvēt tajā svešvalodā, kurā studiju programma tiek īstenota.