Zviedrijā gadu no gada aug cilvēku skaits, kuri nevēlas iestāties eirozonā. Sākotnēji zviedri baidījās, ka sabruks sociālo pabalstu sistēma, tagad aktuālākais jautājums Zviedrijā ir nemitīgi augošo parādu lielums, ziņo portāls bfm.ru.
Zviedrijas krona ir viena no 10 valūtām, kurai aktīvi seko Bloomberg. 7.martā Zviedrijas nacionālā valūta maksimāli auga pret eiro pēc tā, kad Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess paziņoja, ka viņam nav bažu par nacionālās valūtas nostiprināšanu. Kronas vērtība palielinājās par 0.36% pret eiro.
Pēdējo 12 mēnešu laikā kronas cena auga par 6% attiecībā pret eiro un par 4,5% attiecībā pret dolāru. Februārī sniegtie dati liecina, ka kronas vērtība attiecībā pret eiro auga par 6,8%.
Bloomberg analītiķi norāda, ka kronas vērtība nostiprinās, tai skaitā pateicoties investoriem, kurus piesaistīja pareģojums, ka ekonomika 2013.gadā augs par 1,2%.
Stiprā nacionālā valūta galvenokārt tagad uztrauc vietējos ekspertus, kuri norāda, ka kronas nostiprināšanās attiecībā pret eiro un dolāru negatīvi ietekmē peļņu un konkurētspēju.
Pēdējie aptaujas dati liecina, ka Zviedrijā iedzīvotāji pretojas iestāšanai eirozonā.
Neskatoties uz to, ka valsts kopš 1995.gada stājās ES sastāvā, zviedri dot priekšroku nacionālai valūtai. Pašlaik dažās Zviedrijas pilsētās veikalos var norēķināties ar eiro, bet tas galvenokārt ir paredzēts tūristiem.
2012.gada novembrī saskaņā ar SCB Statistic Sweden aptaujas datiem 82,3% valsts iedzīvotāju uzstājas pret eiro ieviešanu, tikai 9,6% uzstājas par, 8% nav vēl nolēmuši kādu pozīciju ieņemt. 2012.gada maijā tās pašas aģentūras aptaujas dati liecināja, ka 77,7% ir pret, 13,6% ir par, bet 8,7% vēl nav nolēmuši.
Tā nav vienīgā aptauja. Pēdējo 10 gadu laikā zviedri uzstājas pret eiro ieviešanu, un ja sekot aptaujas datiem, var secināt, ka pretinieku skaits ar katru gadu pieaug.
2011.gada novembrī pret eiro ieviešanu uzstājās 88%, par bija 10%. Tādus datus publicēja Europaportalen. Vismazāk atbalsta eiro ieviešanu kreisā spārna partiju atbalstītāji (bijušā sociāldemokrātiskā partija), tie ir 93%.
2011.gada jūnijā bija publicēti Statistiska Centralbyrån aģentūras dati, 64% nobalsotu pret eiro ieviešanu, ja 2011.gada jūnijā notiktu referendums. 24% uzstājās par eiro ieviešanu, 12% nevarēja rast konkrētu atbildi.
Saskaņā ar 2009.gada aptauju, ko veica Europaportalen, apmēram 48% zviedru izteicās par un tāds pats arī skaits izteicās pret eiro ieviešanu.
10 gadus atpakaļ pret eiro ieviešanu uzstājās mazāks cilvēkus skaits. Referendumā par eiro ieviešanu 2003.gadā 55,9% zviedru nobalsoja pret eiro ieviešanu, un tikai 42% uzstājās par eiro ieviešanu.
2003.gadā par eiro ieviešanu uzstājās sociāldemokrātiskā partija, un iztērēja līdzekļus eiro popularizēšanai 6 reizes vairāk, nekā kompānijas, kuras uzstājās pret eiro ieviešanu. Sociāldemokrāti popularizēja ES vienoto valūtu laikrakstos, arodbiedrībās, un to atbalstīja vairākas partijas. Ideju par eiro ieviešanu visvairāk atbalstīja Zviedrijas galvaspilsētā.
Cenšanās bija liekas, visos Zviedrijas reģionos, izņemot Stokholmu, referendumā nobalsoja pret eiro ieviešanu.
Referendums notika dažas dienas pēc tā, kad Zviedrijā nosita Ārlietu ministri Annu Lind, tā bija viena no pazīstamākajām politiķēm, kura uzstājās par eiro ieviešanu. Eksperti neizslēdza to, ka slepkavība varētu palielināt balsotāju skaitu, kuri uzstājas par eiro ieviešanu. Toties tas nebija tā.
Eirozonas dalībvalstis Francija un Vācija kritizēja sociālo sistēmu. Tajā laikā bezdarba līmenis auga ātros tempos, it sevišķi Vācijā. Zviedrijas premjerministrs izteicās, ja nobalsos pret eiro ieviešanu, tad būs vēl rīkots viens referendums.
Pašlaik Zviedrijā skeptiski attiecas pret eiro ieviešanu un to pastiprina valsts parādsaistības.
Saskaņā ar Eirostat datiem, bezdarba līmenis Eirozonā janvārī auga līdz 11,9%, no 11,8% decembrī. Tas pārsniedz 1995.gada maksimumu. 2012.gadā valsts IKP eirozonā samazinājās par 0,9%, ES dalībvalstīs par 0,6%.
Decembrī Klauss Reglings apgalvoja, ka eirozona var izvairīties no parādsaistībām turpmākajos trijos gados.
Rezultātā, Zviedrijā kopā ar eiro atbalstītāju skaitu samazinās arī to skaits, kuri atbalsta valsts dalību ES. To rāda SCB Statistic Sweden dati.
Saskaņā ar pēdējiem aptaujas datiem 2012.gadā atbalstītāju skaits bija 45% un to, kuri uzstājas pret – 26%. 29% vēl nav ieņēmuši konkrēto pozīciju. 1994.gadā Zviedrijā 52,3% uzstājās par dalību ES un 46,8% bija pret.
Zviedrijā Anderss Borgs izteica šaubīšanos par to, ka kronas nostiprināšanās turpināsies. Ministrs apgalvoja, ka nav nepieciešamības veidot referendumu par Zviedrijas izstāšanos no ES sastāva, neskatoties uz to, ka šīs idejas atbalstītāju paliek arvien vairāk.
Eirozona atrodas krīzes apstākļos. Tādā veidā Zviedrija neiestāsies Eirozonā. Neskatoties uz aptaujas datiem, Zviedrijā vēl joprojām ir daudz cilvēku, kuri atbalsta dalību ES, arī valdošajās pozīcijās ir partijas, kuras atbalsta dalību ES. Atgādinām, ka pašlaik eiro kā nacionālo valūtu lieto 17 ES dalībvalstis no 27.
... jo viņi ir gudrāki.