Jāspēj vienoties par kopīgu skatījumu uz Latvijas nākotni, ar pretrunām pagātnes uztverē, bet kā vienojošais šādu mērķu sasniegšanā noteikti esot pilsonības jautājums, kas spētu vienot, intervijā laikrakstam "Diena" norāda Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Latkovskis uzskata, ja runā par saliedētu sabiedrību, tad šajā gadījumā svarīgs ir nacionālās un valstiskās identitātes jautājums.
"Pirmām kārtām tas ir kultūras jautājums. Nav taču noslēpums, ka pēckara gados Latvijā ir, ja tā var teikt, iebraukusi pavisam cita kultūra, kas nav jutusi vajadzību integrēties, un šis uzstādījums atražojas arī nākamajās paaudzēs. Nākamais ir pilsonības, tās prestiža jautājums. Lai kāds būtu etniskais nošķīrums, pilsonībai vajadzētu būt vienojošam elementam, kaut kam tādam, uz ko tiecas," intervijā laikrakstam "Diena" saka Latkovskis.
Savukārt uz jautājumu, vai tiešām ar sabiedrības saliedētības jautājumiem būtu jāstrādā politiķiem, kuri bieži vien visā pasaulē ekspluatē prtenostādīšanu, Latkovskis atbild, ka tas tā būtu, ja viņa vadītās komisijas darbību attiecinātu tikai uz vēstures vai, vēl konkrētāk, Otrā pasaules kara jautājumiem.
"Tomēr šie vēstures jautājumi - ja man būtu jāsastāda hierarhija - būtu tikai viena no prioritātēm un ne galvenā. Cita lieta, ka šie jautājumi piesaista vislielāko uzmanību, un tur sanāk vislielākā izplūkšanās," atzīst Latkovskis.
Viņaprāt ir izveidojušies zināmi stereotipi par jēdzieniem un šajā gadījumā politiķim nepatīk vārds "izlīgums", jo tas ir maldinošs. "Patiesībā runa ir par zināmu vienošanos "beigsim karu!". Beidzam nemitīgo 16. marta un 9.maija pretnostādīšanu. Nav jāiedomājas, ka pretējās puses spēs vienoties tieši par vienotu vēstures traktējumu - jātiecas uz to, ka puses, lai arī paliek katra pie sava traktējuma, vismaz uzklausa viena otru un nemēģina pie katras izdevības akcentēt savas domstarpības," norāda Latkovskis.