Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.
S. Kalniete skaidro, ka KLP reformā Latvijai pats svarīgākais jautājums ir tiešmaksājumu izlīdzināšana. Savukārt par cukura kvotu sistēmas pārveidošanu atbildīgs ir Francijas deputāts Mišels Dantēns, kurš pagājušā gada viesojās Latvijā un, labi saprotot Latvijas bažas, regulā iestrādāja atrunu, ka Latvijai tiek piešķirtas ražošanas kvotas. Kaut arī galīgais lēmums vēl nav pieņemts, S. Kalniete prognozē, ka no 2015. gada cukuru Latvijā varēs ražot. «Galvenais, lai būtu, kas investē modernas cukura ražotnes izveidē. Kvotu atjaunošanas jautājums ļoti svarīgs ir Eiropas Savienības prezidējošajai valstij Īrijai, kas vada sarunas par reformu un īru nostāja ir tāda pati kā Latvijai,» skaidro eiroparlamentāriete.
Pēc sarunām kuluāros gan noprotams, ka šobrīd Latvijai lielāka rūpe ir par platībmaksājumiem, nevis cukura kvotu. «Mēs esam ārā no cukura ražošanas un politiku nosaka tie, kas ražo. Tas ir slēgtais klubiņš, bet mēs esam ārā no tā. Izvērtējot visas iespējas, mēs nevaram panākt, ka kvotu atceļ no 2015. gada, bet varbūt varam pacīnīties par kompensācijām vai mēģināt dabūt sev to kvotu,» ainu cukura nozarē zīmē Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Lai arī sabiedrībā izskan aicinājumi atjaunot cukura ražošanu, pagaidām nav skaidrs, kurš to varētu darīt. Publiski piesaukti anonīmi investori no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas, taču pašmāju zemnieki pagaidām neredz ekonomisko ieguvumu ražošanas atsākšanai. «Tad jaunajai rūpnīcai jābūt ļoti inovatīvai. Piemēram, Vācijā var iegūt cukurbietes 60 t/ha, bet pie mums – 40t/ha. Tas nozīmē, ka pašizmaksa Rietumeiropas valstīs ir mazāka, bet mums būtu jākonkurē vienotā tirgū. Lauksaimniekiem jābūt skaidram redzējumam, ka ražot varēs 10 gadus un ka būs peļņa un tikai tad var sākt domāt par cukurbiešu audzēšanu,» skaidro z/s Lazdiņi saimnieks, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Pēc zemnieku domām, ja cukura ražošanas kvotas neatcels no 2015. gada, Latvija būtu jāprasa kompensācijas.