Katra ar brīvības atņemšanu notiesātā persona pēc nokļūšanas cietumā tiks pakļauta īpašai procedūrai, lai noskaidrotu viņam individuāli piemērojamos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļus.
Tā tiek plānots nodrošinātu to ieslodzīto skaita samazināšanos, kas noziegumus pastrādā atkārtoti un atkal nonāk cietumā, paredz Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība, ko otrdien pieņēma valdība.
Kā norāda TM, šāda notiesātā diagnostika tiks īstenota katrā brīvības atņemšanas iestādē visiem notiesātajiem. Notiesātais diagnostikas procesā tiks vērtēts vispusīgi, nosakot notiesātā vajadzību un antisociālas uzvedības riska pakāpi, izvērtējot notiesātā motivāciju piedalīties resocializācijas pasākumos.
Paredzēts, ka ieslodzītie tiks vērtēti reizi gadā.
TM norādījusi, ka patlaban resocializācijas darbinieku skaits neatbilst darbinieku un notiesāto skaita attiecībai, proti, šobrīd slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos vienam psihologam vai vienam sociālajam darbiniekam, normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, ir jānodrošina 500 līdz 600 notiesāto resocializācija, kas nav iespējams, sevišķi ņemot vērā viņu jauno kompetenci.
TM izstrādātā koncepcija noteic citu resocializācijas darbinieku – psihologu, kapelānu, sociālo darbinieku un citu, kā arī notiesāto attiecību, kas nodrošina efektīvu resocializācijas īstenošanu – resocializācijas jautājumu speciālistam jābūt vienam uz 40 notiesātiem jauniešiem un vienam uz 60 citiem notiesātajiem, psihologam – vienam uz 50 jauniešiem un 75 citiem notiesātajiem, narkologam – vienam uz 300 notiesātajiem, sociālajam darbiniekam – vienam uz 175 notiesātajiem, kapelānam – vienam uz 300 notiesātajiem un Valsts probācijas dienesta darbiniekam – vienam uz 48 notiesātajiem.
Lai to nodrošinātu, 2014.gadā papildus nepieciešami 13 psihologi un 7 sociālie darbinieki un 2015.gadā - 36 psihologi un 21 darbinieki, tādējādi, kopā nepieciešami 77 darbinieki. Lai to nodrošinātu, budžetā 2014.gadam vajadzīgi vairāk nekā 500 000 latu, bet 2015.gadā – ap 1,4 miljoniem latu, teikts izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos.
TM norādījusi, ka šobrīd neviens normatīvais akts neregulē kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātais tiek iesaistīts resocializācijas procesos, taču likumi paredz, ka notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Noteikumos nepieciešams ietvert procedūru, kādā notiesātajam pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē nodrošina viņa risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālās uzvedības, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi, kā arī piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
Tāpat TM norādījusi, ka ir paredzēts brīvības atņemšanas iestādēs ieviest riska un vajadzību novērtēšanu, kas pēc empīriskiem – pieredzē pamatiem - datiem, palīdz prognozēt notiesātā uzvedību nākotnē.
Novērtēšanas laikā notiesātais tiks diferencēts pēc riska pakāpes un viņam tiks piemeklēti piemērotākie resocializācijas līdzekļi. Tas ļaus izslēgt līdzekļu un resursu ieguldīšanu pasākumos, kuriem nav pozitīvas ietekmes uz notiesātā noziedzīgās uzvedības maiņu un kuri līdz ar to neatbilst sabiedrības interesei pēc soda izciešanas saņemt atpakaļ personu, kas to vairs neapdraud.
Noteikumu projektā iekļautais regulējums ir vērsts uz to, lai sīkāk izvērstu notiesāto resocializācijas regulējumu, nosakot notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanas kārtību, notiesātā resocializācijas plāna sastādīšanas un aktualizēšanas kārtību, notiesātā resocializācijas rezultātu izvērtēšanas kārtību, notiesāto iesaistīšanas izglītības pasākumos kārtību, kārtību, kādā notiesātajiem sniedz psiholoģisko aprūpi un sociālā darba pakalpojumu, kārtību, kādā tiek īstenotas resocializācijas programmas, kā arī kārtību, kādā tiek organizēti brīvā laika pasākumi.
Brīvības atņemšanas soda mērķis nav valsts atriebība par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, bet gan notiesātās personas resocializācija.
Ja soda izciešanas laikā nav bijusi atbilstoša notiesātā resocializācija, tad pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas persona nereti turpina apdraudēt sabiedrības drošību. Ar jauno noteikumu pieņemšanu tiks noteikta notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtība, tādejādi mazinot sabiedrības drošības apdraudējumu, uzsver TM.
TM paredzējusi, ka resocializācijas īstenošanas procesa rezultāti un resocializācijas plāna izpildes gaitas izvērtēšana tiks veikta ne retāk kā vienu reizi gadā.
Izvērtējot sasniegtos rezultātus, tiks noteikta turpmāka notiesātā resocializācijas īstenošana.
Noteikumu projekts paredz skaidri noteikt katras notiesātā resocializācijā iesaistītās amatpersonas kompetenci, uzdevumus un uzdevumu izpildes termiņus, kā arī resocializācijas procesa un sasniegto rezultātu dokumentācijas kārtību.
TM paredzējusi, ka samazināsies ar brīvības atņemšanu notiesāto skaits, kas atkārtoti izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, jo pēc soda izpildes tiks panākta labākā notiesāto integrācija sabiedrībā. Profesionālās izglītības, profesijas un citu noderīgo prasmju apgūšana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā ar attīstītāku tiesisku apziņu.
Pēc TM datiem, pērnā gada beigās Latvijā ieslodzījuma vietās bija 4485 personas.