Šā gada vēlais pavasaris lauksaimniekos vieš raizes par iespēju novākt labu ražu rudenī. Arī lopkopēji ar bažām vēro, kā strauji plok iepriekšējā vasarā savāktie lopbarības krājumi.
Diemžēl sinoptiķi un laika vērotāji pavasarīgus laika apstākļus tik drīz nesola.
Marta otrā un trešā dekāde Latvijā, pēc sinoptiķu vērtējuma, ir bijusi aukstākā pēdējos piecdesmit gados.
Ziemāji joprojām zem sniega
Kuldīgas novada Vārmes pagasta zemnieku saimniecībai Ezergaļi saimnieks Dzintars Erdmanis Neatkarīgajai skaidroja, ka vēlais pavasaris, visticamāk, būtiski ietekmēs ražu, jo veģetācijas periods augiem būs īsāks un līdz ar to arī ražība zemāka. «Par šā gada vēlo pavasari priecīgi neesam. Parasti ap šo laiku jau sākas augu veģetācija un līdz ar to arī var sākt lauku darbus, bet šogad vēl laukā ir ziema. Īstu siltumu nesola līdz maijam. Ja piepildīsies sinoptiķu prognozes, tad pavasara darbi aizkavēsies vismaz par divām trim nedēļām,» atzina Dz. Erdmanis. Tomēr lielākās bažas viņam ir par rudens sējumu: «Ziemāji ir diezgan slikti pārziemojuši. Visvairāk ir cietis ziemas rapsis.»
Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta zemnieku saimniecības Ezerlīči saimnieks Aivars Trons pagaidām atturējās vērtēt, kā Latgalē pārziemojuši ziemāji. «Par to varēs spriest tad, kad sniegs būs nokusis. Pagaidām vēl pāragri raizēties. Nervozēšana neko nemaina, tā traucē tikai sirdsmieru naktī,» bilda saimnieks.
Savukārt Zemgalē ieilgusī ziema sējumiem nav kaitējusi. «Ziemāji pārziemojuši labi. Pareizāk gan būtu teikt, ka ziema vēl turpinās, jo veģetācija vēl nav sākusies. To, kad varēs sēt, neviens nezina,» Neatkarīgajai teic Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Mežacīruļu saimnieks Juris Cīrulis. Pēc viņa domām, pavasara tikpat kā nebūs un vasara sāksies strauji. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem pavasara darbi būs jādara steigā.
Lauku darbi kavēsies
Arī Mazsalacas zemnieku saimniecības Lojas saimnieks Mareks Bērziņš cer, ka gan viņa, gan citu vidzemnieku laukos ziemāji būs pārziemojuši labi, jo šoziem nav bijušas krasas temperatūras svārstības – kā decembrī, janvārī piesala un uzsniga, tā sniega sega turas. «Tāpēc šobrīd nevarētu teikt, ka Latvijā situācija ir dramatiska. Lielākas problēmas ir Rietumeiropā. Pirms nedēļas darba darīšanās biju Vācijā, Francijā un Beļģijā. Ja parasti marta beigās vai aprīļa sākumā šajās valstīs jau ir iesēti vasarāji, tad šogad, tāpat kā pie mums, laukus klāj sniegs,» stāstīja M. Bērziņš.
Zemnieku saimniecībā Lojas lielākoties audzē vasarājus – tie aizņemot aptuveni divas trešdaļas no visām saimniecības graudu platībām, tāpēc arī M. Bērziņš ar nepacietību gaida pavasari. Aukstais laiks aizkavēs gan pavasara sēju, gan arī lopu laišanu ganībās. Tomēr, neskatoties uz to, Loju saimnieks ir optimists: «Varbūt būs ļoti silts pavasaris un tas kompensēs iekavēto. Vairākkārt jau ir pierādījies – ja daba kaut ko atņem, tad citā veidā tā kompensē.»
Vēss katrs piektais
Lauksaimnieki atceras, ka arī iepriekš ir bijuši auksti pavasari, kad vēl aprīlī laukus klāja sniegs. To apliecina arī Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vecākā speciāliste Marta Smita. Viņa Neatkarīgajai atklāja, ka ilggadējā vidējā temperatūra 2. aprīlī ir +1,9 grādi, un tas nozīmē, ka lielākoties šajā dienā tomēr gaisa vidējā temperatūra ir bijusi virs nulles. Tomēr pēdējos 72 gados, vidēji katru piekto gadu, šajā dienā diennakts vidējā temperatūra bija zemāka par nulli. Visaukstākais 2. aprīlis bija 1963. gadā, kad diennakts vidējā temperatūra bija -6,9. Zosēnos tajā naktī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 21,8. Un tas joprojām ir palicis nepārspēts aprīļa aukstuma rekords. Savukārt vissiltākais 2. aprīlis bija 1983. gadā, kad diennakts vidējā temperatūra bija +9,6.
Vēls pavasaris automātiski nenozīmē arī neražas gadu, jo, lai gan arī pērn 2. aprīlī diennaktis vidējā temperatūra bija zem nulles (-0,3), pērn tika iegūta graudu rekordraža – 2,1 miljons tonnu graudu, kas iepriekšējā gada rādītājus pārsniedza par 50,5% jeb 712 5000 tonnām. Tiesa, pērn ar graudaugiem tika apsēta lielākā platība pēdējo 18 gadu laikā – 574 600 hektāru.