Latvijas ekonomikas nelielā, bet stabilā augšupeja ļauj prognozēt, ka sagaidāms arī algu pieaugums, prognozē Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, norādot, ka līdz ar valsts stratēģisko mērķu noteikšanu un pakāpenisku sasniegšanu iedzīvotāji var justies drošāk.
Intervijā portālam Tvnet V. Gavrilovs saka, ka aptuveni 100 tūkstoši Latvijas bezdarbnieku ir diezgan daudz, taču bezdarba līmenis ir mazāks nekā citās Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā, kur bez darba ir ceturtdaļa cilvēku.
Vairākās valstīs ir pārejas periods starp dzīvošanu uz aizņēmumiem un dzīvošanu no pašu nopelnītā. «Cik ilgi var dzīvot ne uz pašu nopelnīto? Tas ir signāls, mācību stunda visai pasaulei, ka jādzīvo adekvāti ekonomikai. Ja tā attīstīta labāka, var dzīvot labāk,» uzsver V. Gavrilovs.
Konfederācijas vadītājs arī akcentēja mūsdienās nepieciešamo cilvēku mobilitāti. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem nākotnē darba vietas var atrasties 50 km no dzīves vietas.
Turpmāk būs ļoti svarīgi, cik viegli (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) cilvēks var pacelties un virzīt sevi uz priekšu.
Runājot par finansēm, Gavrilovs atzina, ka viena no galvenajām problēmām ir apgrūtinātā kredītresursu pieejamība. «Tas ir kā signāls, ka visaptverošā situācija nav tik labvēlīga, lai drusku vairāk investētu. Jābūt piesardzīgam.»
Valsts stratēģisko mērķu noteikšana sniedz lielāku pārliecību uzņēmējiem, investoriem, uzsver V. Gavrilovs. Arī vienkāršie iedzīvotāji var justies psiholoģiski drošāk. Cilvēkiem var palielināties drošības izjūta, zinot, ka valsts nebaidās noteikt 73% nodarbinātības mērķi 2020.gadā. Tā kā patlaban tas ir tikai 65%, vajadzīgs pamatīgs darbs, tostarp jādomā par investīcijām. «Investīcijas var piesaistīt tikai tad, ja ir labvēlīga uzņēmējdarbības vide, investīcijas un investori ir aizsargāti,» uzsver V. Gavrilovs, piebilstot, ka investīciju piesaistē mums vēl ir daudz darāmā.
Viņš arī norāda, ka redzot valsts mērķus un pakāpenisku to sasniegšanu, cilvēki var cerēt uz darbu arī nākotnē. Atkarībā no ekonomikas izaugsmes iespējams arī algu pieaugums.
Šajā aspektā gan uz Latvijas ekonomiku jāskatās no diviem virzieniem, viņš atzīst. Uz eksportu orientētajās nozarēs ir reāls kāpums. Savukārt uz vietējo patēriņu orientētajās nozarēs 2012.gads bija izdzīvošanas gads. Līdz ar ekonomisko krīzi iedzīvotāji pamatīgi samazināja iekšējo patēriņu. No tā var secināt, ka vajadzīga ne tikai eksporta, bet arī iekšējā patēriņa stimulēšana.
Pats Gavrilovs patlaban jūtas drošāk par Latvijas izaugsmi nekā pirms pieciem vai desmit gadiem. «Es domāju, ka tagad viennozīmīgi ir drošāk.» Drošību pastiprināšot arī Latvijas pievienošanās eirozonai, uzņēmējs pauda un prognozēja, ka ilgtermiņā eiro ieviešana noteikti dos vairāk labumu.
Eiro var uzskatīt par stingru instrumentu, kuru izmantojot var labi stiprināt savu ekonomiku. Tas var palīdzēt palielināt nodarbinātību un veicināt cilvēku labklājību, norāda LDDK pārstāvis.
Vienlaikus viņš piekrita, ka pareiza eiro ieviešana ir liels izaicinājums. Eiro ieviešanā un Eiropas piedāvāto labumu apguvē ļoti svarīga loma ir valsts, pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības līderu aktivitātēm. Vadītājiem šie procesi jāsaprot ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī.