Eiropas Savienības (ES) pamatā ir vērtības, kuras grūti nostiprināt, bet viegli pazaudēt, piektdien Saeimā atklājot starptautisku konferenci "Attīstības sadarbība: Baltijas valstu pieeja", sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
"Nākamgad Latvija kopā ar citām šeit pārstāvētām valstīm atzīmēs desmit gadus kopš esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Šo desmit gadu laikā esam piedzīvojuši gan politiskus, gan ekonomiskus satricinājumus, un tie mums ir likuši no jauna sev atgādināt, ka Eiropas Savienības pamatā ir vērtības. Vērtības, kuras ir grūti nostiprināt, bet viegli pazaudēt. Šai apziņai, šai vēsturiskajai pieredzei ir jābūt pamatā tajās reizēs, kad mēs diskutējam gan par mūsu vietu Eiropā, gan par Eiropas Savienības nākotni," par Āboltiņas viedokli informēja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas priekšsēdētāja uzrunā atgādināja, ka pasaules valstu līderi vēsturē visambiciozākos attīstības politikas mērķus uzstādīja 2000.gadā, par atskaites punktu nosakot 2015.gadu.
"Latviju tas ietekmēs tiešā veidā, jo tas ir laiks, kad Latvija īstenos savu pirmo prezidentūru ES Padomē. Pašreiz norisinās darbs pie prezidentūras prioritāšu apzināšanas un to saskaņošanas ar pārējām prezidentūras trio dalībvalstīm. Taču viens ir skaidrs, ka attīstības sadarbības jautājumi ieņems ļoti svarīgu vietu mūsu prezidentūras dienaskārtībā," iezīmējot mūsu valsts lomu šajos gados paveiktā izvērtēšanā, klātesošajiem sacīja Āboltiņa.
Parlamenta priekšsēdētāja pauda cerību, ka līdz ar krīzes pārvarēšanu un ekonomisko rādītāju uzlabošanos arī Latvijas attīstības sadarbības budžets pieaugs. Vienlaikus Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija daudz dara, lai finansējuma trūkumu kompensētu ar aktīvu rīcību - ne tikai no parlamenta un valsts administrācijas puses. Attīstības sadarbības īstenošanā vienlīdz svarīga ir nevalstiskā un privātā sektora līdzdalība.
"Mūsdienās attīstības sadarbība ir kļuvusi par svarīgu starptautiskās sadarbības sastāvdaļu. Tās attīstību ir ietekmējuši trīs virzītājspēki - kopīgās vērtības, valstu intereses un starptautiskās saistības.
Attīstības sadarbība ir jāskata šo triju elementu mijiedarbībā. Jo ne tikai kopīgās vērtības uzliek mums morālu pienākumu rīkoties, bet mums ir skaidri jāapzinās, ka izvirzītie mērķi atbilst arī mūsu valstu tiešām interesēm," uzrunājot konferences dalībniekus, atzina Saeimas spīkere.
Āboltiņa uzsvēra: "Latvijas reformu un eirointegrācijas pieredzes nodošana partnervalstīm Austrumu partnerības reģionā un Centrālāzijā ir gan mūsu vēsturiskais un morālais pienākums, gan arī tas atbilst mūsu interesēm un saistībām, kuras mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam uzņēmušies. Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas zināšanas un ekspertīze mūsu partnervalstīs tiek augstu novērtētas un pēc tās ir pieprasījums."
Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka Latvijas pieredze var būt noderīga ne tikai bijušajā Padomju Savienības telpā, bet arī tādās tālās vietās kā Gana un Dienvidsudāna.
Uzrunas nobeigumā Saeimas priekšsēdētāja pateicās Baltijas Asamblejai par iniciatīvu Latvijas prezidentūras laikā noorganizēt attīstības sadarbībai veltītu konferenci.
"Esmu pārliecināta, ka plašais dalībnieku loks no GUAM, Višegradas, Beniluksa, Baltijas un Ziemeļvalstīm nodrošinās ļoti visaptverošu un radošu viedokļu apmaiņu. Es arī ceru, ka šīs konferences laikā iezīmēsies jauni sadarbības projekti, ar kuriem mēs nākotnē varēsim lepoties," teica Āboltiņa.
Lai veicinātu diskusiju par attīstības sadarbību un Baltijas valstu lomas stiprināšanu Eiropas Savienības attīstības sadarbībā piektdien Saeimā notiek starptautiska konference "Attīstības sadarbība: Baltijas valstu pieeja".