Apokaliptiski pāsrspīlējumi un populistiska retorika – tā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša izteikumus par Latvijas zinātnes iznīcību portālam Diena.lv komentēja bijušais izglītības un zinātnes ministrs un pašreizējā ministra padomnieks Roberts Ķīlis.
Pēc viņa domām, Latvijas Zinātņu akadēmija pašreizējā veidolā ir "postpadomju veidojums, kuram tāpat kā Latvijas zinātnei kopumā ir jāpārveidojas".
Ķīlis skaidroja, ka tieši pašlaik notiek Latvijas zinātnisko institūtu darbības izvērtēšana, kas cieši saistīta ar finansējuma piešķiršanu.
"Pieļauju, ka tieši tādēļ zinātnieku vidē ir radies satraukums, jo izvērtēšanas rezultātā zinātnisko institūciju skaits varētu samazināties. Taču nediferencētu finansējuma palielinājumu pie zemiem citējamības un inovāciju rādītājiem un bez starptautiska izvērtējuma uzskatīju par teju vai noziedzīgu. Atšķirībā no manis Spārīša kungs laikam to uzskata par labu praksi," sacīja Ķīlis.
Bijušais ministrs arī atzina, ka ir stipri samulsis par Spārīša bažām saistībā ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu.
"Jau 2012.gadā tika piešķirts papildu finansējums ES projektiem. Es kā viens no retajiem Austrumeiropas ministriem panācu lielāku Eiropas finansējumu Latvijas zinātnei. Līdz ar to šādus Spārīša izteikumus neuztveru nopietni," uzsvēra Ķīlis.
Viņš arī akcentēja, ka valsts budžets nekad nespēs nofinansēt visu Latvijā praktizēto zinātni, līdz ar to zinātniekiem ir jāorientējas uz Eiropas finansējumu un jāpiedalās starptautiskos projektos.
"Nedomāju, ka lielākā daļa mūsu zinātnieku varētu zaudēt darbu. Īpaši tādēļ, ka zinātnieki nav valsts ierēdņi, kas pilnībā atkarīgi no valsts budžeta finansējuma. Zinātnieki var piesaistīt - un tas viņiem ir jādara - naudu no citiem avotiem," rezumēja Ķīlis.
Atgādinām, ka LZA vadītājs Ojārs Spārītis telekanālā LNT apgalvoja, ka finansējuma trūkuma dēļ nākamgad daudzi zinātnieki paliks bez darba.
Pēc Spārīša vārdiem, iepriekšējā izglītības ministra Roberta Ķīļa nemākulīgās darbības dēļ daudziem zinātnes projektiem no nākamā gada vairs nebūšot pieejams ES finansējums. Nākamā gada otrajā pusgadā esot gaidāms tendences otrais vilnis.