Skolās būtu nepieciešams ieviest pusgadu vai gadu ilgu šahu kursu, jo šaha spēle bērniem var palīdzēt attīstīt ļoti daudz svarīgu īpašību, kuras nevar iegūt citādā veidā, portālam Mixnews.lv teica viens no Latvijas labākajiem šahistiem Aleksejs Širovs.
Viņš norādīja, ka, spēlējot šahu, bērniem attīstās loģiskā domāšana, uzmanība, spēja koncentrēties veicamajam uzdevumam.
"Es iestājos par to, lai izglītības sistēmā ieviestu šahu, bet tai nebūtu jābūt disciplīnai, kuru jāmāca piecus gadus. Tagad ir arī nopietns speciālistu trūkums. Izņemot trenerus, kuri strādā Rīgas Šaha skolā, cilvēku, kuri varētu skolās mācīt bērniem spēlēt šahu, diemžēl ir ļoti maz. Tāpēc mums tagad ir jādomā ne tikai par to, kā skolās varētu ieviest šaha nodarbības, bet arī par to, lai gatavotu skolotājus. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, kuru var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem," sacīja Širovs.
Širovs arī būtu gatavs iesaistīties šajā procesā, ja skolotājiem tiktu organizēts un finansēts šaha apmācības kurss.
"Pēc ilgiem spēlēšanas gadiem un piedalīšanās turnīros man ir liela pieredze, esmu saticis dažāda līmeņa un vecuma šahistus, tāpēc man ir ko stāstīt citiem. Bet man ir arī savādāks raksturs: no vienas puses, man ir plašas zināšanas un es varu sniegt lielu labumu, taču tajā pat laikā saprotu, ka vēl neesmu teicis pēdējo vārdu kā sportists. Es gribētu būt konsultants, taču negribētu uzkraut sev visu šo procesu," pastāstīja Širovs.
Viņš arī uzskata, ka Rīgas Šaha skolas vadībai vairāk būtu jādomā par to, lai labākie audzēkņi spēlētu ne tikai savā starpā, bet lai viņiem būtu vairāk iespēju gūt pieredzi un saņemt konsultācijas pie labākajiem valsts šahistiem.
Lai to īstenotu, ir jārīko vairāk sacensību, lai bērni varētu gūt pieredzi ne tikai no saviem vienaudžiem, bet arī no vecākiem spēlētājiem.
"Piemēram, kad man bija desmit vai vienpadsmit gadu, mani konsultēja Mihails Tāls. Patlaban šis process netiek organizēts, un, protams, man arī kaut kādā brīdī būtu jāpārstāj nodarboties ar turnīru organizēšanu un jāsāk nodarboties ar treniņspēlēm ar jaunajiem šahistiem. Es domāju par to, bet diemžēl visam laika nepietiek, jo es joprojām esmu aktīvs sportists," skaidroja Širovs.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā nav šaha dzīves kopējā finansējuma.
"Es runāju ne tikai par vadošo sportistu sagatavošanu, bet par šaha dzīves organizēšanu kopumā. Tas, kas notiek pie mums, noved pie tā, ka gan bērni, gan pieaugušie kādā brīdī sāk zaudēt interesi par šahu, taču, ja nav plašas izplatības, ir grūtāk arī ar augstu sasniegumu sportu. Tagad es daru visu, kas ir manos spēkos, lai sabiedrībā palielinātu interesi par šahu, un arī cenšos atjaunot interesi tiem cilvēkiem, kuri agrāk spēlēja šahu. Kopumā mēs esam uz pareizā ceļa, bet vēl ilgs ceļš jāiziet," uzsvēra Širovs.