Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprināja likumprojektu par 2014. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam, ziņo Finanšu ministrija.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi –7,14 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014. gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro.
Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7% no IKP.
Nacionālo apvienību pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan pirms galīgā lēmuma pieņemšanas paziņoja, ka lemšanā nepiedalīsies, jo valdošajai koalīcijai vēl nav izdevies vienoties par viņa pārstāvētā politiskā spēka paģērēto uzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu par investīcijām nekustamajos īpašumos.
„Gatavojot 2014. gada budžeta projektu, valdība ir noteikusi par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Jāuzsver arī tas, ka nākamais gads iesāksies nu jau eiro zīmē. Šobrīd ar valsts rādītājiem Māstrihtas kritēriju izpildē atrodamies godpilnajā augstākajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Pēc ilgām, tomēr konstruktīvām sarunām budžeta izstrādē ir jāturpina darbs gan pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, nodarbinātības un darba produktivitātes nodrošināšanas, lai veicinātu ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumu īstenošanai paredzēts palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu līdz 75 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu līdz 165 eiro, kas samazina ieņēmumu nevienlīdzību, īpaši ģimenēm ar bērniem. Tāpat 2014. gada budžetā paredzēts darbaspēka nodokļu samazinājums, kas kopā par 1% samazinās gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Mēnešalgu izlīdzināšanai ar 2014. gada 1. janvāri paredzēts atvēlēt 7,97 miljonus eiro. Rezultātā vairāk līdzekļu iegūs tās iestādes, kuru darbinieku vieta mēnešalgu skalā ir viszemākā.
Risinot demogrāfijas problēmjautājumus, 2014. gada budžetā ir paredzēti vairāki atbalsta pasākumi. Vecāku pabalsta minimālo apmēru un Bērna kopšanas pabalsta apmēru līdz bērna 1,5 gada vecumam paredzēts paaugstināt līdz 170 eiro, kā arī plānots noteikt jaukta Vecāku pabalsta un Bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešana, tāpat ar nākamā gada 1. janvāri straujāk tiks palielināts valsts uzturlīdzekļu apmērs, nosakot to 101 eiro apmērā par bērnu 0-7 gadu vecumā un 111 eiro apmērā par bērnu 7-18 gadu vecumā. Savukārt ar nākamā gada 1. septembri plānots, ka valsts apmaksā brīvpusdienas arī 3. klases skolēniem, kā arī tiek palielināta valsts dotācija 1.-3. klases skolēnu brīvpusdienām no 1,14 eiro līdz 1,42 eiro.
Uzsākot nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu, nozaru ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 10 reizes pārsniedza fiskālās iespējas. Pēc plašām diskusijām un rūpīgiem izvērtējumiem ministriju jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts piešķirt 243 miljonus eiro. Jānorāda, ka papildu finansējuma sadalījums ir tām nozarēm, kurām iepriekšējo gadu budžeta konsolidāciju rezultātā tika krasi samazināti līdzekļi.