ASV Nacionālā drošības padome izsekoja 35 pasaules līderu telefona sarunas, – ziņo Lielbritānijas The Guardian, atsaucoties uz dienesta rakstu, kuru sniedza Bijušais CIP darbinieks Edvards Snoudens.
Saskaņā ar šo dokumentu NDP vērsās pie ASV tādu ministriju un resoru kā Baltais nams, Valsts departaments un Pentagons darbiniekiem ar lūgumu sniegt ietekmīgu ārzemju politisko darbinieku telefona numurus. Kopumā viens no ierēdņiem nodeva NDP rīcībā teju 200 numurus, kuru vidū bija 35 nenosauktu valstu līderu telefona numuri. Turklāt šajā dokumentā, kurš ir datēts ar 2006. gada oktobri, ir norādīts, ka šāds ziņu vākšanas paņēmiens deva „maz vērtīgu izlūkošanas datu”.
The Guardian vērsās pie prezidenta Baraka Obamas administrācijas pēc komentāriem. Tur izdevumam tieši neatbildēja uz interesējošajiem jautājumiem, bet atgādināja Baltā nama preses sekretāra Džeja Karni iepriekš veiktos paziņojumus. Karni atzīmēja, ka ziņojumi par dažiem Amerikas izlūkdienesta darbības veidiem „radīja saspīlējumu” ASV attiecībās ar citām valstīm, tai skaitā arī ar tuviem sabiedrotajiem. „Mēs apspriežam šo jautājumu ar ārzemju valdībām ar diplomātisko kanālu palīdzību”, – atzīmēja Karni.
Iepriekš bumbas sprādziena efektu radīja ziņojumi par iespējamo Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona sarunu noklausīšanos. Nesen viņa piezvanīja ASV prezidentam Barakam Obamam un pieprasīja paskaidrojumus. Baltajā namā apliecināja, ka „neizseko un neizsekos” Merkeles telefonu. Tomēr, kā uzreiz Berlīnē pievērsa uzmanību, šāds formulējums neizslēdz, ka kaut kas tamlīdzīgs ir noticis pagātnē.
The Washington Post: Snoudens zina par ASV izlūkošanas darbu pret Krieviju, Irānu un Ķīnu
Snoudena rīcībā, kurš aizbēga no ASV un saņēma pagaidu patvērumu Krievijā, ir teju 30 tūkst. dokumentu, tai skaitā par izlūkošanas darbībām pret Krieviju, Irānu un Ķīnu, – ziņo laikraksts The Washington Post ar atsauci uz Amerikas valdības pārstāvjiem.
Kā noskaidroja laikraksts, Amerikas oficiālās personas darīja zināmu virknei ārzemju specdienestu to, ka Snoudena rīcībā nonāca materiāli, kuri lej gaismu uz viņu „slepeno sadarbību ar ASV”. Šo dokumentu publiskošanas gadījumā izlūkošanas operācijas, kurās līdz ar ASV ir iesaistītas citas valstis, var būt apdraudētas.
It īpaši var tikt publiskota informācija par to, kā viena NATO valsts vāca ASV gaisa un jūras spēkiem vērtīgus izlūkošanas datus par Krieviju, ziņo laikraksts ar atsauci uz avotu administrācijā, kurš piekrita runāt tikai anonīmi. „Ja krievi par to uzzinātu, viņiem nesagādās grūtības veikt pretdarbības pasākumus”.
Nacionālās izlūkošanas direktora Džeimsa Klepera ofisā no komentāriem atteicās.