Nedēļas sākumā globālu uzmanību pievērsusi Grieķijas romu apmetnē atrasta blonda meitenīte un viņas bioloģisko vecāku identitāte, un iespējamā atrašanās vieta.
Varas iestādes noskaidrojušas, ka mazās Marijas māte ir romu izcelsmes sieviete no Bulgārijas, kura ceturtdien paziņojusi, ka vēlas atgūt savu bērnu, informē "Daily Mail".
Trīsdesmit piecus gadus vecā Saša Ruseva ir desmit bērnu māte un apgalvo, ka Mariju nevis pārdeva, bet gan vēl zīdaiņa autiņos atstāja pie istabas biedrenes Grieķijā, nevarot atļauties noformēt dokumentus, lai meitenīti aizvestu uz Bulgāriju. Tiesa, Saša jau ir bijusi divreiz arestēta par bērnu pārdošanas mēģinājumiem, abas reizes gan izbēgot no soda.
Sieviete, kuras DNS analīzes sakrīt ar mazās Marijas asins paraugiem, šobrīd mitinās Bulgārijā, dzīvojot mājā ar vienu istabu un bez tekoša ūdens.
Sašas vīra Atana Ruseva ģimenē ir sastopams albīna gēns, tā izskaidrojot viņu meitas bālo ādu un gaišo acu un matu krāsu, kā arī pārējie pieci pāra bērni izskatā ir ļoti līdzīgi Marijai.
Mazā meitenīte Grieķijas romu apmetnē nodzīvojusi četrus gadus un romu pāris, kas uzdevās par Marijas vecākiem, liekot bērnam ubagot, meiteni esot nopirkuši par 700 latiem.
Bērna māte, sarunājoties ar varas iestādēm, gan strikti apgalvo, ka meiteni nav pārdevusi vai pametusi, bet gan atstājusi pie draugiem, un ik dienas ilgojas pēc viņas, lūdzoties, lai Marija reiz atgrieztos pie viņas.
Saša, kura savam pirmajam mazulim dzīvību deva vien 13 gadu vecumā, uz Grieķiju devās grūtniecības laikā, gaidot mazo Mariju, lai kopā ar savu vīru strādātu kādā fermā. Viņu vecākā meita palika Bulgārijā, lai rūpētos par pārējiem bērniem, bet noruna tika lauzta, kad meitene apprecējās un izlēma pamest vecāku mājas. Šo iemeslu dēļ pārim nācās atgriezties Bulgārijā, un Saša apgalvo, ka Mariju atstājusi Grieķijā, jo atbildīgās instances likušas maksāt "tūkstošiem eiro par bērna dzimšanas apliecību", un sieviete to gluži vienkārši nav varējusi atļauties.
"Es dzemdēju Mariju aptuveni pirms četriem ar pusi gadiem, bet precīzu datumu neatceros. Par meitiņu rūpējos septiņus mēnešus, bet tad mums nācās doties atpakaļ uz Bulgāriju, lai rūpētos par pārējiem bērniem. Mariju atstāju pie savas istabas biedrenes, kura arī ir čigāniete, lūdzot, lai viņa meitu atsūta atpakaļ mājās. Istabas biedrenes vārdu gan neatceros.
Man ļoti pietrūka Marijas, bet man nebija naudas, tādēļ nezināju, ko iesākt. Bieži zvanīja sievietei, pie kuras atstāju meitu, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss ir kārtībā. Es nezinu, kāpēc viņa Mariju pie sevis turēja tik ilgi, kāpēc nesūtīja mājās. Pēc kāda laika sievietei vairs nezvanīju, jo nevarēju atļauties maksāt par sarunām. Es nezināju, kas notiek ar manu meitu, tomēr ne mirkli nepārstāju pēc viņas ilgoties. Marija ir mana miesa un kauli," teic Saša.
Rusevu pāris meitiņas dzimšanu reģistrēja slimnīcā, kas ir stundas brauciena attālumā no čigānu tabora, kur Marija atrasta. Grieķijas policija uzskata, ka meitenīte nonākusi bērnu tirgotāju rokās, meiteni vēl zīdaiņa vecumā piedāvājot pāriem, kuri nevar ieņemt mazuli.
Juridiskie dokumenti vēsta, ka bērna māte divreiz arestēta par centieniem pārdot savu mazuli, bet sieviete 2009. gadā, kas saskan ar Marijas atdošanas laiku, no soda izbēgusi. Saša arestēta arī šī gada janvārī, tomēr arī šoreiz sieviete izvairījusies no apcietinājuma.
Šobrīd Rusevu pāris ir apcietināts, apsūdzot viņus bērnu tirgošanā, un, kā vēstī anonīmi avoti, Marija šobrīd arestētajam čigānu pārim, pie kura atrasta, vēlāk pārdota par 200 latiem. Neraugoties uz to, meitenes māte neizsakāmi vēloties atgūt Mariju un, kopš ieraudzījis viņas attēlu televīzijā, meitenītes tēvs pat esot pārstājis plostot.
Sašas vīrs, atbildot uz policistu jautājumiem, apgalvo, ka Mariju nav pārdevis, tomēr visus savus bērnus viņam neizdodas nosaukt vārdā, jo "viņu esot tik daudz". Marijas māte policija atzinusi, ka nezina, ko iesākt, jo ģimene dzīvo no aptuveni 50 latu liela bērnu pabalsta mēnesī, pārtiek no kartupeļu zupas un mājās ceptas maizes.
"Palūkojieties, kā mēs dzīvojam! Mums ir viena gulta, kurā guļ trīs bērni. Visi pārējie guļ uz grīdas. Man nav drēbju, ko viņiem vilkt mugurā, lai palaistu uz skolu. Palūkojieties, cik netīri un noskranduši esam! Bet tas nenozīmē, ka savu miesīgo bērnu nevēlos redzēt atpakaļ mājās!" tā Saša.
