Pēc tam kad institūtam "BIOR" neizdevās atklāt noslēpumainu vielu, kas oktobra vidū izraisīja masveida zivju bojāeju Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD) neatlaidās un turpināja meklēt iespējamo "zivju slepkavu", un rezultātā aizdomas krita uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantoto toksisko vielu.
Savukārt VUGD šos pārmetumus gan kategoriski noliedz.
VVD portālu "Delfi" informēja, ka pēc "BIOR" neveiksmes zivju bojāejas iemesla noskaidrošanā nolemts paplašināt izpētes laukumu, piesaistot Latvijas Hidroekolģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei. Atkārtoti analizējot VUGD mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas.
Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.
VVD atkārtoti aicina iedzīvotājus savlaicīgi ziņot par viņuprāt netipiskām situācijām, kad novērojams iespējams piesārņojums, piem., ūdenstilpnēs novērojamas beigtas zivis.
VVD ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stāšāne pauž nožēlu par to, ka, visticamāk, novēlota informācijas saņemšanas par notikumiem Ičas upē, kas norisinājušies pirms zivju bojāeja tika konstatēta, ir būtiski apgrūtinājusi piesārņojuma cēloņu noskaidrošanu. "Šobrīd ūdens paraugos ir novērojama neliela virsmaktīvo vielu klātbūtne, kas liecina, ka piesārņojumu izraisījusī viela ir ātri sadalījusies un paraugu paņemšanas laikā (20.oktobrī) ūdenī jau ir bijusi niecīgā daudzumā," atzīst VVD vadītāja.
Savukārt VUGD apstiprina, ka šā gada 26.septembrī Balvu daļa organizēja mācības, kurās imitēta degvielas noplūde ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Glābēji arī trenējušies izplūdušo vielu pārklāt ar putām, portālu "Delfi" informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele.
Viņa uzsver, ka VUGD Balvu daļas mācības norisinājās 26.septembrī, savukārt pirmās ziņas par bojā gājušām zivīm Ičas upē tika konstatēts tikai pēc apmēram trim nedēļām. Tāpat VUGD Balvu daļas mācībās tika pielietotas putas, kuras netika laistas ūdenī, bet gan ar tām noklāta zeme vairāku metru attālumā no upes, kur tika imitēta degvielas noplūde ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.
"Ražotāja sniegtais apraksts norāda, ka šī viela ļoti viegli biodegradējas. Līdz ar to, ņemot vērā ilgo laika posmu starp mācībām un konstatēto piesārņojumu, mācību norises vietā ķīmisko vielu klātbūtne strauji samazinājās. Turklāt saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Alūksnes novērojumu stacijas sniegto informāciju laika posmā no 26.septembra līdz 21.oktobrim šajā reģionā lija un kopējais nokrišņu daudzums bija 21,6mm, kā rezultātā ķīmiskās vielas tika vēl vairāk atšķaidītas ar ūdeni un to procentuālais daudzums vēl vairāk samazināts," uzsver Šembele.
VUGD izmantojot Vācijā iepirktu un atbilstoši sertificētu putu koncentrātu "Sthamex 5%", kurš, atšķaidot ar ūdeni, 5% koncentrācijā tiek izmantots ugunsgrēkos, kuros kā dzēšanas līdzekli nevar izmantot vai nav efektīvi izmantot ūdeni, piemēram, naftas produktu dzēšanai, autoavārijās, dzelzceļa avārijās utt.
Putu koncentrātu ugunsdzēsībā izmantojot visā pasaulē, tā ir otra efektīvākā dzēšamā viela pēc ūdens un līdz šim tai nav radīta alternatīva. Šo putu koncentrātu "Sthamex 5%" VUGD izmantojot jau vairāk kā 10 gadus, tajā skaitā arī mācībās. Līdz šim nav bijuši gadījumi, ka pēc mācībām tiktu saņemta informācija par izveidojušos piesārņojumu un bojā gājušām dzīvām radībām. VUGD rīcībā nav informācijas arī no citu valstu dienestiem par to, ka putu izmantošanas rezultātā būtu konstatēta zivju bojāeja.
Konkrētais putu koncentrāts ir bāzēts uz sintētiski aktīvām vielām – butoksietanola, putu stabilizētāja un sintētiskās virsmas aktīvās vielas. Ugunsdzēsībā netiek izmantots putu koncentrāts, bet gan putas, kuras veidojas 15 kārtīgi atšķaidot putu koncentrātu ar ūdeni, izveidojot 5% šķīdumu, kurš mehāniski simtkārtīgi tiek sajaukts ar gaisu. Līdz ar to sintētisko vielu procentuālais sastāvs pašās putās ir ļoti neliels," skaidroja Šembele.
Viņa arī uzsver, ka VUGD jau sadarbojas un arī turpmāk ir gatavs sadarboties ar atbildīgajām institūcijām un sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu zivju bojāejas apstākļus.
Jau ziņots, ka zivju masveida bojāeju Ičas upē, visticamāk, ir izraisījusi kāda viela, kas ļoti ātri bioloģiski noārdās vai neuzkrājas zivs organismā, tāpēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam "BIOR" šo vielu atklāt tā arī nav izdevies.
Jau 25.oktobrī atkārtota zivju bojāeja Ičas un Aiviekstes upē nav konstatēta, tāpat vairs nepastāvēja draudi piesārņojuma nokļūšanai Daugavā. Zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta ne vien Balvu novada Ičas upē, bet jau arī Aiviekstē.
Zivju bojāeja bija masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei - arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Ičas upe ietek Aiviekstē.
VVD saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai vērojama zivju bojāeja - simtiem līdaku, asaru, sapalu un citu zivju