1.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš, apmeklējot Krāslavu, tikās ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu viņiem nozīmīgos jautājumus, kā arī sarunā ar novada domes deputātiem iepazinās ar novada nākotnes attīstības iecerēm, informē Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.
Vizītes sākumā tiekoties ar Krāslavas iedzīvotājiem, Valsts prezidents sveica Grāmatu svētkos, kas šodien notiek novadā un izcēla grāmatas nozīmi ikvienas personības veidošanā, īpaši datoru laikmetā.
„Man nav izdevies vairākus gadus būt Krāslavā, un tas, ko ieraudzīju šodien, mani tiešām pārsteidza un iepriecināja. Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina A.Bērziņš.
Valsts prezidents, paužot viedokli par pierobežas reģionu, uzsvēra: „Robeža starp rietumiem un austrumiem būs tā vieta, kur iespējas attīstībai būs ļoti plašas. Jūs šeit esat, tādēļ mēģiniet to izmantot pēc iespējas veiksmīgāk, veicinot sava novada izaugsmi.”
A.Bērziņš uzsvēra, ka, lai tas notiktu pēc iespējas veiksmīgāk, pirmkārt, jāceļ izglītības kvalitāte, kā centrālo izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanai sistēmai būtu jākalpo. Viņš atzina, ka pārmaiņām sistēmā ir jābūt un tās varētu būt sāpīgas, bet rezultātam jābūt pasaules kontekstā darba tirgū konkurētspējīgiem jauniešiem.
„Uzskatu, ka būtu ar skolotājiem un viņu izglītošanu. Pamatskolas skolotājam jākļūst par prestižu profesiju,” atzina Valsts prezidents.
Iedzīvotāji sarunā ar Valsts prezidentu uzsvēra nepieciešamību veidot sabalansētu reģionu attīstību, kas sniegtu iespēju arī pierobežas novados radīt sadzīvei pievilcīgu darba un dzīvesvietu un ļautu izvairīties no straujas iedzīvotāju aizbraukšanas uz ārvalstīm. Viņi atzīmēja ceļu infrastruktūras uzlabošanas nepieciešamību, kas var kalpot par pamatu novada izaugsmei.
Krāslavieši uzsvēra, ka ir būtiski pēc iespējas plašāk apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Valsts prezidents atzina, ka ir ļoti grūti izvērtēt, kā finansiālo atbalstu vislabāk ieguldīt, lai no zemes iegūtu ne tikai pēc iespējas lielāku produkcijas apjomu, bet arī saglabātu lauku viensētas ar mazām saimniecībām, jo šie procesi ir savstarpēji izslēdzoši. Paužot gandarījumu par Zemkopības ministrijas paveikto, viņš vēlēja tiem atrast veiksmīgu vidusceļu.
Sarunas noslēgumā, jautāts par gaidāmo Latvijas 100.gadadienu, Andris Bērziņš norādīja, ka pirmkārt nozīmīgā jubileja ir stimuls pašiem mobilizēties un uzstādīt mērķus, lai tos sasniegtu līdz valsts gadadienai. Valsts prezidents katram novada iedzīvotājam vēlēja sasniegt arī savus individuālos mērķus, bet novadam izvirzīt vēl ambiciozākas ieceres un līdz ar valsts jubileju 2018.gadā svinēt arī savu mērķu sasniegšanu.
„Šī jubileja mums ir jāpiepilda ar darbiem, radot patiesu gandarījumu,” sacīja Valsts prezidents.
Tikšanās reizē ar Krāslavas novada domes deputātiem Valsts prezidents izklāstīja savu redzējumu par valsts attīstības tendencēm. Savukārt deputāti iepazīstināja ar savu redzējumu attiecībā uz novada nākotni, norādot uz nepieciešamību turpināt darbu pie īpašas reģiona attīstības programmas un īpaši domāt par iedzīvotāju un biznesa vajadzībām atbilstošu infrastruktūru.
Domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka ir būtiski apzināties un parādīt labo, kas novadā ir, un ieraudzīt, kas vēl jāuzlabo. Viņš izklāstīja domes darba aktualitātes un ieceres nākotnei un uzsvēra, ka domes darbs ikdienā ir intensīvs, domājot par saimniecisko izaugsmi, nevis politisko dalījumu un cīņu. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs atzina, ka domēs deputāti cenšas diskutēt par katra jautājuma būtību, nevis par politiskajiem saukļiem.
Valsts prezidents sarunas noslēgumā aicināja deputātus būt aktīviem un informēt par konkrētiem uzlabojumiem, kurus iespējams īstenot un kas sniegtu patiesi vērtīgus ieguvumus novadam.
Turpinot darba vizīti Krāslavas novadā, Valsts prezidents apmeklēja Vēstures un mākslas muzeju, kur apskatīja pastāvīgo ekspozīciju un izstādes no muzeja krājuma, kā arī tikās arī ar Krāslavas pamatskolas audzēkņiem, kur runāja par gaidāmo Latvijas proklamēšanas gadadienu un uzklausīja klātesošo viedokli par izglītības sistēmu.
Tāpat A.Bērziņš apmeklēja uzņēmumu „Krāslavas avots”, kur iepazinās ar dzīvā alus ražošanu. Sarunā ar uzņēmuma vadītāju Nikolaju Turutu, prezidents atzina, ka atrast savu vietu tirgū, kur valda tik liela konkurence, nav viegli, un, ja tas izdevās tik jaunai un nelielai ražotnei, tas uzskatāms par lielu panākumu.
Prezidents viesojās „LatGran” kokskaidu brikešu ražotnē, gūstot iespēju novērtēt šī Krāslavas novadam nozīmīgā eksporta uzņēmuma darbu.
Vizītes noslēgumā Valsts prezidents piedalījās jaunlopu fermas atklāšanā Aulejas pagasta zemnieku saimniecībā „Līva”.
