2014. gadā daļa ministriju un valsts iestāžu finansējuma ziņā atgriezīsies vai pat pārsniegs pirmskrīzes līmeni.
Tā liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati.
Ja salīdzina valsts budžeta finansējumu ministriju un iestāžu pamatfunkcijām 2007. un 2014. gadā – redzama ļoti atšķirīga aina. Daļa institūciju, piemēram, Ārlietu un Veselības ministrijas, KNAB, Augstākās Tiesas un Prokuratūras finansējums ir gandrīz sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Toties Ekonomikas, Labklājības, Tieslietu ministrijām, valdībai, Saeimai un Satversmes tiesai finansējums uzlēcis pat virs 2007. gada finansējuma apmēra. Ir arī tādas, kuras no trekno gadu līmeņa stipri atpaliek. „Un vērtējot pēc būtības, nekur nav teikts, ka 2007.gada izdevumi, kas bija piešķirti nozaru ministrijām vai neatkarīgajām iestādēm, ka tas apjoms bija pareizs, ka tieši šādā apjomā finansējumu ir nepieciešams atjaunot," sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
No šiem rādītājiem nevar izdarīt secinājumus, kura iestāde dzīvo labāk un kura ir apdalīta, skaidro Finanšu ministrijā. Jāņem vērā, ka kopš 2007. gada mainījušies daudzi ekonomiskie parametri un principā, lai gūtu pilnīgu ainu, būtu jāpēta katra iestāde atsevišķi. Daži piemēri. Kā redzējām, iespaidīgākais finansējuma pieaugums, salīdzinājumā ar septīto gadu, ir Ekonomikas ministrijai – plus 57%. Tas galvenokārt saistāms ar nākamgad veidojamo Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, kam paredzēti lieli līdzekļi. „Un, protams, arī valdības uzstādījums ir lielāku finansējumu novirzīt arī ekonomikas attīstībai, tā saucamajam ekonomikas izrāvienam," pauda Jarockis.
Labklājības ministrijai, kurai nākamgad arī būs krietni vairāk naudas nekā 2007. gadā, par to jānodrošina, piemēram, invaliditātes pabalstu un demogrāfijas atbalsta pieaugums. Vairāk naudas būs arī Satversmes tiesai. Tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atklāj – pēc piecu gadu cīņas izdevies panākt juridiskās daļas izveidošanu šajā tiesā. „Mums ir piešķirts papildus piecām štata vietām, lai mēs varētu izveidot šo juridisko departamentu (..) Nākamajā gadā ir iedota neliela summiņa kabinetu iekārtošanai, jo mums tik daudz cilvēku nebija Satversmes tiesā, plus algas šiem cilvēkiem," norāda Kūtris.
Saeimas kancelejai nākamgad būs par 29% lielāks finansējums nekā 2007. gadā. „Mums ir trīs lieli projekti. Kā pats lielākais mums ir jārenovē ēka Jēkaba ielā 6/8, kas nākošā gada budžetā ir 2,8 miljoni latu, kas ir pieaugums. Kā visi zina, ik pēc četriem gadiem Saeimas budžets mazliet palielinās. Un bez tam vēl prezidentūras programma," uzsvēra Saeimas Kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis.
Toties Zemkopības ministrijas dramatiskais samazinājums līdz 38% no pirmskrīzes finansējuma, saistāms ar faktu, ka lielu daļu dotāciju lauksaimniekiem, ko toreiz nodrošināja valsts, tagad maksā no Eiropas naudas.