Pilsoņu karā ieskautās Sīrijas bēgļu krīze būs ilgstoša un Eiropai būs jāuzņem arvien vairāk bēgļu, intervijā Latvijas Radio piektdienas rītā atzina Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Viņš pats kā komisārs ir apmeklējis vairākas bēgļu nometnes. „Es domāju, ka visām valstīm ir jāatver savas durvis bēgļiem no Sīrijas. Šie cilvēki mūk no kara. Viņus nevajag aizturēt un ielikt ieslodzījumā, jo viņi ir bēgļi," mudināja Muižnieks.
Muižnieks uzsver, ka Sīrijas kaimiņvalstī Turcijā tagad ir ap 640 000 Sīrijas bēgļu, savukārt Eiropā 50 000 – 60 000. Turklāt vairāk nekā puse no tiem ir Zviedrijā un Vācijā. „Tie, kuri domā, ka šī krīze paliks pie Sīrijas robežas un Sīrijas robežu rajonos, maldās. Es esmu saticis Sīrijas bēgļus daudzās Eiropas valstīs," teica Muižnieks. Viņš akcentēja, ka Sīrijas bēgļu krīze būs ilgstoša, un daudzi cilvēki meklēs patvērumu.
Sava artava būs jāsniedz arī Latvijai. „Es zinu, ka Latvija ir ziedojusi nelielu naudas summu Sīrijas bēgļiem, un es domāju, ka tas ir ļoti labs pirmais solis," teica Muižnieks un piebilda: „Jā, ir skaidrs, ka mēs nevaram atļauties tik daudz, cik Zviedrija un Vācija, bet mēs varam darīt vairāk nekā šobrīd (..) Mēs esam salīdzinoši bagāta valsts [pasaules mērogā]".
Muižnieks atgādināja, ka arī latvieši agrāk bijuši bēgļi un baudījuši citu valstu un to iedzīvotāju palīdzību.
Tāpat arī Āfrikas bēgļi neesot tikai Itālijas, Grieķijas un Maltas problēma. Šīs valstis nevar vairs ilgtermiņā vienas pašas uzņemt no Ziemeļāfrikas ar kuģiem un laivām ieradušos bēgļus.
Vēstīts, ka no Sīrijas pilsoņu kara laikā bēgļu gaitās devušies simtiem tūkstošu un, iespējams, pat vēl vairāk iedzīvotāju. Karš šajā valstī norit jau pusotru gadu.