Patlaban nav informācijas, ka masveida spiegošanas skandālā figurētu arī Latvijas vārds un ASV noklausītos Latvijas augstāko amatpersonu telefonsarunas, "taču tas nenozīmē, ka tādas darbības varbūt nav notikušas", intervijā laikrakstam "Diena" atzinis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
"Tas, ka sabiedrotie pavada laiku darbībās, ko daži sauc par spiegošanu, daži - par informācijas vākšanu un analīzi, nav pieņemami, vienalga, kurš kuru izspiego. Kad emocijas būs nedaudz norimušas, būtu labi, ja gan NATO, gan Eiropas Savienības (ES) un ASV dialogā visas puses apsēstos pie galda un pārrunātu sadarbības principus. Šāda veida skandāli un emocijas nenāk par labu ne mūsu kopējai drošībai, ne sadarbībai," laikrakstam atzinis Rinkēvičs.
Tai pašā laikā viņš atgādinājis, ka sadarbība starp dažādu valstu specdienestiem ir palīdzējusi novērst daudzus terora aktus, un "tas ir nācis par labu mūsu drošībai".
"Lielākā problēma ir, ka joprojām nav definēta robeža starp privāto dzīvi un leģitīmām valsts interesēm garantēt savu pilsoņu drošību. Nav jau nekādu problēmu ASV, Latvijai, Vācijai vai Francijai uzzināt otras valsts pozīciju tajā vai citā jautājumā, vienkārši piezvanot un parunājot ar amatpersonām," sacījis ministrs.
Viņš arī pastāstījis, ka pats pa telefonu runā "diezgan brīvi", bet klasificēto informāciju neapspriež, un, "protams, laikam nedaudz tomēr jāseko līdzi savai valodai, ja nu pēkšņi kādreiz kaut kas noplūst".
Jau ziņots, ka plašu skandālu visā pasaulē izraisījuši bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena publiskotie dokumenti, kas liecina par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Dokumenti arī liecina, ka līdzās Merkelei ASV specdienesti izspiegojuši vēl 34 pasaules valstu līderus.
ES dalībvalstu izlūkdienesti jau tagad zināmā mērā sadarbojas, daloties ar slepenu informāciju attiecībā uz konfliktiem un terorisma draudiem, kā arī tiekoties īpašās sanāksmēs.