Domājot par pašvaldību ilgtermiņa redzējumu pilsētas telpiskajā attīstībā, turpinās rokasgrāmatas un e-kataloga “Inovatīvi ielu telpas dizaina risinājumi – ilgspējīga transporta un sabiedriskās telpas attīstība Igaunijas, Latvijas un Krievijas pierobežas pilsētās” izstrāde, ziņo Ludzas novada portāls.
Latvijas-Igaunijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „ESTLATRUS TRAFFIC” pārstāvji tikās Igaunijā, lai kopīgi iepazītu Veru (Võru) pilsētvidi, izanalizētu paveikto, diskutētu par ilgtspējīgu un videi draudzīgu pilsētas plānošanu, definētu katrai vietai īpašās un unikālās priekšrocības, patiesās atšķirības. Jāatzīst, ka visu valstu pašvaldības aizvien vairāk ieinteresētas attīstīt pilsētvides dizainu un vidi, kas būtu interesanta un atšķirīga, unikāla katrā pilsētā un ciemā. Jāiemācās vien īstenot katrai pilsētai raksturīgu produktu, vietu un kultūras vērtību mārketingu.
Iepazīstoties ar Veru pilsētu, ikviens dalībnieks pārliecinājās, cik svarīgs ir skaidrs skatījums uz pilsētplānošanu, vides attīstību, pārdomātu ielu dizaina nepieciešamību. Pateicoties pārdomāti izvietotām un efektīvi strādājošām ceļu un informācijas zīmēm un norādēm, izveidojušās labas orientēšanās iespējas pilsētā. Patiesi veiksmīgs ir 800 metrus garās promenādes risinājums ar daudzveidīgām laika pavadīšanas iespējām.
„Īpaši atzīmējama ir Tamulas ezera spēja “sadzīvot” ar pilsētu un iekļauties tajā. Lai tas būtu saskanīgi un harmoniski, iedzīvotāji ezera krastā pie mājām ierīkojuši caurspīdīgus žogus, atstājot zālājos ezera piekrastes akmeņus. Ar to visu Veru var lepoties un dalīties pieredzē ar citām “ūdensmalu” pilsētām. Vēl citi mazai pilsētai vērienīgi publiskās telpas attīstības projekti – centrālais laukums, parka veidošana Koreli upītes krastos,” uzsvēra semināra dalībniece Līga Ozoliņa – projektu vadītāja un publiskās pārvaldes eksperte.
Latvijas pilsētplānošanas uzņēmuma SIA „Grupa93” direktors Neils Balgalis: „Seminārā bija jūtams domājošu cilvēku kopspēks, kas mudina cerēt, ka, spējot eksperimentēt, meklējot jaunus risinājumus, pašvaldības nebaidīsies uzdrīkstēties, nežēlos finansējumu labam dizainam, jo tas noteikti atmaksāsies. Mans novēlējums – laicīgi apkopot idejas un kopt savu pilsētu individualitāti, sasniegt kvalitatīvu rezultātu, izplānot un iestrādāt vismaz vienu izcili atškirīgu vietu ielas vidē katrā pilsētā. Topošā kataloga galvenais uzdevums būs arī rosināt domāt un uzdrīkstēties, nebaidīties riskēt, veidot pievilcīgākas vietas, kurās dzīvojam. Ceru, ka semināri un katalogs būs labs virzītājspēks, kā ielu vidi padarīt pievilcīgāku, drošāku, saistošāku.”
Augustā līdzīgs seminārs tika organizēts arī Krāslavā, redzētais tur un tagad Veru, mudina analizēt un salīdzināt. N.Balgalis atzina, ka daudzām Latvijas pilsētām trūkst individuālu vizuālo aspektu, kas tās padara atšķirīgākas vienu no otras, un pievērsa uzmanību Veru izcilajam promenādes, piemēram, kā tas iekļaujas starp urbāno un dabas vidi, veidojot tik nepieciešamo un neatkārtojamo savienojumu. Savukārt Krāslavai vēl ir iespējas atbildēt ar kaut ko līdzīgu Daugavas malā – piemērotu mainīgajiem ūdens līmeņiem un ar salām saistītu. Krāslavā jāattīsta iespējas pilsētnieku pastaigām.
Krāslavas novada ainavu arhitekte Inese Urbāne: „Pateicoties šim projektam, dažādu nozaru speciālisti aktīvi apgūst jaunu pieredzi un jaunas idejas, kā arī iedziļinās apmeklētās pilsētas vides dizainā. Šoreiz tā bija Veru (Võru), kas ir zīmīga ar atjaunoto Katrīnas promenādi, plašu, labiekārtotu rekreācijas zonu pie Tamula ezera un zaļo pilsētvidi. Izpētot Veru uzbūvi, radās vairākas pilsētas sabiedriskās dzīves un vides plānojuma idejas, kas varētu palīdzēt nostiprināt Veru identitāti, atšķirties no citām Igaunijas pilsētām. Līdzīgi tas notika arī iepriekšējā tikšanās reizē Krāslavā, kad bija ekskluzīva iespēja paskatīties uz dzimto pilsētu Krāslavas viesu acīm, izcelt interesantākās vietas un apspriest tālākās attīstības vīzijas.
Diskutēt par ielām un to dizainu ir svarīgi, jo tā ir vide, kas nosaka mūsu sajūtas pilsētas dzīves ikdienā. Neatkarībā no tā, vai pārvietojamies kājām vai ar transporta līdzekli, mēs vēlamies pilsētā justies droši, mājīgi, just piederības sajūtu pilsētai un atrasties sakārtotā vidē. To ietekmē pat nelielas nianses. Mēs mācāmies no citām pilsētām, kritiski izvērtējot to vides dizaina piemērus. Viedokļu dažādība palīdz atrast praktiskākos un apkārtnē iederīgākos risinājumus. Krāslavas pilsētas vides uzlabošanai pēdējos gados ir darīts ļoti daudz. Dalība šajā projektā un gaidāmais katalogs būs brīnišķīgi palīgi radošām idejām un tālākai attīstībai.”
Pēc Veru pilsētas apskates semināra teorētiskajā daļā, kas notika Tartu, dalībnieki prezentēja savus vērojumus un veidoja Veru mentālo karti, ģenerēja dažādas idejas, cenšoties atrast unikālo, kas atšķirs pilsētu no citām vietām.
Rokasgrāmata top projekta „Transporta sistēmas potenciāla pastiprināšana Igaunijas-Latvijas-Krievijas starptautiskas nozīmes transporta koridoros” (ESTLATRUS TRAFFIC, ELRI – 109) ietvaros.
Projekta ESTLATRUS TRAFFIC vadītāja Ilze Stabulniece informēja par projekta laikā realizētajiem darbiem un iezīmēja vēl izdarāmo pēdējos piecos mēnešos, līdz projekta noslēgumam. Paveikto projekta laikā un Tartu pilsētas satiksmes drošības uzlabošanā prezentēja Tartu pilsētas domes komunālo pakalpojumu nodaļas vadītājs Rein HAAK.
Divās semināra dienās projekta mērķa grupas dalībnieki no triju valstu 12 pilsētām guva rosinošus praktiskus un teorētiskus piemērus par ielu ainavas izveides nozīmīgumu vietas identitātes un atpazīstamības veicināšanā. 2014.gada februārī ielu dizaina seminārs tiks rīkots Pečoros.
