Gruzijas ārlietu ministre Maija Pandžikadze nosauca diplomātisko attiecību ar Krieviju nosacījumus, pieprasot deokupāciju, Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas atsaukšanu.
„Gruzijai ir vēlama diplomātisko attiecību ar Krieviju atjaunošana, jo tā paredz divas lietas: pirmais – valsts deokupāciju, un otrais – neatkarības atzīšanas atsaukšanu. Atbilstoši tam, ja šie nosacījumi tiks izpildīti, mēs ar lielu prieku atjaunosim diplomātiskās attiecības. Kas attiecas uz to, ko atbalsta un pret ko uzstājas Krievija, atbildi uz to deva NATO, Gruzija un citas valstis, kuras vēlas iestāties NATO. Tikai NATO un tās partneriem jālemj, kādas būs to attiecības, un trešā puse nevar ietekmēt šo lēmumu. Tā kā tā ir pietiekami vienkārša atbilde uz Krievijas pozīciju”, – citē Gruzijas ārlietu ministres uzstāšanos "Грузия Online".
Pandžikadze paziņojums kļuva par atbildi Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, kurš iepriekš aicināja NATO „atzīt jaunās Aizkaukāza realitātes”. „Krievijai tās ir jaunas valstis. Tā ir jauna Aizkaukāza realitāte, kuru ir jāatzīst”, – paziņoja Lavrovs un atzīmēja, ka „konsultācijās Ženēvā Dienvidosetijas un Abhāzijas pārstāvji sēž blakus ar Gruzijas, Krievijas un ASV pārstāvjiem”.
Krievijas ārlietu ministrs nosauca par pareizu dzeloņstiepļu uzstādīšanu uz bijušo autonomiju robežām un pieņēma, ka „atsevišķu karsto galvu atdzišanas mērā, iespējams, nākotnē dzeloņstieples vairs nebūs vajadzīgas”. Tāpat ministrs apgalvoja, ka Krievija uzstājas par Krievijas–Gruzijas attiecību attīstību.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izteicās pret robežu pastiprināšanu starp Gruziju un tās bijušajām autonomijām. „Attiecības starp Krieviju un Gruziju ir iepriekšējās. Mūsu pozīcija ir nemainīga – mēs pieprasām teritoriālā veseluma un Gruzijas suverenitātes cienīšanu. Mēs esam pret visādām sadales līnijām. Patlaban nav sadalīšanās, bet tiltu atjaunošanas laiks. Dzeloņstiepļu uzstādīšanas vietā jādomā par dialoga atjaunošanu”, – paziņoja Rasmusens, uzstājoties alianses sēdē.
Viņš pieņēma, ka gruzija vienlaikus var tiekties uz NATO un uzlabot attiecības ar Krieviju: Tas ir iespējams, jo pastāv valstis, kuras ir NATO biedri, un tai pašā laikā tām ir labas attiecības ar Krieviju”. NATO ģenerālsekretārs atgādināja, ka Krievija ir īpašs Ziemeļatlantijas alianses partneris un darbojas divpusējās Padomes ietvaros.
„Rasmusens uzskata par iespējamu „apēst zivi un … palikt veselam”, – komentē šo izteikumu "Грузия Online".
Bet Gruzijas prezidents Georgijs Margvelašvili apsolīja parādīt Suhumi un Chinvali tautiešiem „mūsdienu Eiropas Gruziju” un jauno realitāti. Mēs ātri viņiem parādīsim šo perspektīvu, mēs parādīsim mūsdienu Eiropas Gruziju, kurā, piemēram, Chinvali iedzīvotājam būs pase, ar kuras palīdzību viņš varēs braukt uz Vīni, Berlīni un Romu bez vīzas” – paziņoja Margvelašvili televīzijas kompānijas "Рустави-2" ēterā.
Margvelašvili apliecināja, ka Asociācijas vienošanās ar ES, kuras parakstīšana tiek plānota 2014. gada septembrī, ir ņemtas vērā Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijas, un tas pierādīs „Chinvali iedzīvotājiem, ka nevienam nav nodoma tās iekarot”.
Atgādināsim, ka Gruzija uzskata Abhāziju un Dienvidosetiju par savām teritorijām. Pēc 2008. gada kara Tbilisi pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Maskavu un pasludināja divas Aizkaukāza republikas „par okupētām teritorijām”. Tas notika pēc tam, kad Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti.