Pērnā gada novembra un decembra siltais laiks turpināsies arī janvārī.
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs saka: «Ļoti iespējams, janvāris varētu būt siltāks nekā vidēji norma. Sniegs kusīs, jo periodiski būs atkušņi.»
Slēpotājiem nekādi dižie ziemas prieki šomēnes nav gaidāmi, jo uzsnigušais sniedziņš ātri vien pazudīs. V. Bukšs pieļauj, ka gada pirmais mēnesis būs ar nokrišņiem bagāts, bet dziļu sniegu tomēr nepiedzīvosim. Austrumlatvijā dzīvojošie mēneša otrajā pusē gan var gaidīt kārtīgu spelgoni. Tur naktīs gaiss varētu atdzist līdz mīnus 20–23 grādiem.
Viņš esot aprunājies ar cūku kāvējiem, lai prognozētu laikapstākļus šim gadam. Saskaņā ar tautas ticējumiem, spriežot pēc tā, kā un kur suķi uzaudzējuši tauku kārtu, sanāk, ka ziema Latvijā ieradīsies tikai februārī un martā, kad sals būs ilglaicīgāks un arī sniegu beidzot ieraudzīsim ilgāk.
V. Bukšs stāsta, ka Vecgada vakarā viņš esot izpeldējies ezeriņā un austrumu pierobežā uzgājis lapu koku mežā izlīdušas sēnes. «Zirneklīši arī nav pie miera,» piebilst laika zīmju pētnieks. Tomēr par ekstrēmiem viņš šādus laikapstākļus negrib dēvēt. «Tautas ticējumi rādīja, ka jābūt vēsākam laikam,» konstatē V. Bukšs. Viņš atgādina, ka 1989. gada ziema arī bijusi netipiski silta. Togad 7. februārī Austrumlatvijā atradis pirmo sniegpulkstenīti, bet ap 20. februāri atgriezušies mājas cīruļi. 1990. gada ziema bijusi silta, tāds pats – arī 2006. gada oktobris un decembris. Savukārt 2007. gada 15. janvārī vardītes lakstījušas pa ceļu. Tad gaiss iesilis līdz plus pieciem sešiem grādiem, bet marta beigās – pat līdz 18 grādiem. 25. martā viņš atklājis peldēšanās sezonu, atceras V. Bukšs. Bet pērnā gada 13.–14. janvārī eži modušies no ziemas miega un šiverējuši apkārt.