Daudzus šokējis Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža paustais, ka Zolitūdes traģēdijas lietā aizdomās turamie varētu parādīties tikai tuvākā pusgada laikā.
Parādījušās nopietnas aizdomas par vēlmi lietas izmeklēšanu novilcināt, un šīs aizdomas nu tiek paustas arī atklāti.
"Esmu vairākkārt teicis, šajā lietā parādīsies un būs šīs aizdomās turamās personas. Tas būs pirmajā pusgadā, domāju, mēs par to varam runāt droši," ceturtdien LNT pārraidē 900 sekundes paziņoja Ķuzis. Tas sabiedrībā raisījis neizpratni. Sākotnēji tika runāts par pāris nedēļām, kuru laikā tikšot noskaidroti iespējamie vaininieki, pēcāk - par termiņu līdz Jaunajam gadam. Tagad nosauktais termiņš ir pilnīgi izplūdis.
Ķuzis skaidro, ka gada nogalē noslēgti visi līgumi, kas nepieciešami sabrukušās ēkas nostiprināšanai, un piesaistīti eksperti. Viena no galvenajām ekspertīzēm būšot konstrukciju noturības pārbaude. Šīs ekspertīzes tad arī ir iemesls, kāpēc lieta rit gausi, noprotams no policijas priekšnieka teiktā.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems FOCUS.LV šo situāciju komentēja ar vārdiem: "Novēlots taisnīgums nevar būt taisnīgums." Varot uzskatīt, ka Latvijā neesot taisnīga tiesas procesa pārlieku ilgo procesu dēļ.
"Zolitūdes traģēdijas sakarā publiskie paustie amatpersonu viedokļi tikai apliecina, ka šī sistēmiskā problēma pastāv," teic Gobzems. "Nav normāli, ka mums vajag pusgadu, lai nosauktu aizdomās turamos, ja, piemēram, pirmie nolēmumi par Anglijas grautiņos iesaistītajiem bija tajā pašā naktī."
Neizpratni par tik ilgstošu izmeklēšanu paudis arī Latvijas Būvinženieru savienības biedrs Alberts Krols. Pēc viņa teiktā, speciālistiem jau nākamajā dienā pēc tirdzniecības centra sabrukšanas bijis skaidrs, kāpēc tas noticis. Policija oficiāli palīdzību ekspertīžu veikšanā LBS neesot lūgusi; bijis vien zvans ar lūgumu ieteikt speciālistus. Šis lūgums arī izpildīts.
"Nav skaidrs, kāpēc viņi šo lietu ievelk," Krols atzinis freecity.lv. Šodien ir skaidrs jau prakstiski viss - kāpēc notika iegruvums. Ko tur vēl var vilkt garumā un kādus eksperimentus veikt? Tas ir tāpat kā ar Rīgas pils ugunsgrēku - ir eksperti, ir viedokļi, bet joprojām notiek ņemšanās."
Krols gan nav atklājis, kāpēc izmeklēšana, viņaprāt, notiek tik lēni, taču licis noprast, ka viņam ir savs viedoklis par to. "Ja paziņots, ka lietas izskatīšanai vajadzīgs vēl pusgads, paši varat izdarīt secinājumus," teicis Krols.
Arī ēkas sabrukšanas acīmredzamos iemeslus Krols nenosauc, paskaidrojot: "Nevēlos iedzīvoties ienaidniekos". Būvinženieris gan atklājis: lietu varot pavērst tā, ka pie visa vainīgi ir projektētāji, kaut gan lietā esot arī "citas nianses".
Trīs versijas par izmeklēšanas procesa vilcināšanu savukārt publiski izteikusi Gobzema vadītā sabiedriskā kustība "Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs".
Pirmā versija: policija ar saviem intelektuālajiem šī brīža resursiem nespēj tikt galā ar lietu, un tādā gadījumā esot nepieciešams piesaistīt intelektuālo potenciālu no ārpuses.
Pārējie divi pieļāvumi paredz, ka procesa vilcināšana notiek apzināti - vai nu saistībā ar šogad gaidāmo vēlēšanu ciklu, vai arī tādēļ, ka "iespējamajiem vainīgajiem, iespējams, ir finansiāla ietekme uz procesu".
"Gadījumā, ja mēs kļūdamies, vienīgais veids, kā to pierādīt, ir ar darbiem - policijas darbiem tuvākajā laikā, ar to saprotot tuvāko nedēļu," teikts kustības paziņojumā.
Savukārt advokāts Saulvedis Vārpiņš, citējot arī konkrētus Kriminālprocesa likuma pantus, paudis šādu viedokli par veiktajām izmeklēšanas darbībām:
"KPL 61.p.1.d.:"Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu."
KPL 65.p. :"Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto."
Ja joprojām nekāda statusa nav nevienam, tas nozīmē, ka izmeklētāju galvās vai tajās, kas izmeklētāju galvas groza, nav viedokļa par vainu "iespēju" līmenī, nerunājot nemaz par to, ka būtu viedoklis ar kādu "ticamības" pakāpi..."