Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir nobažījušies par ceturtdien, 16.janvārī, Ukrainas Augstākās Padomes pieņemtajiem grozījumiem likumos, jo vairāku pieņemto likumu grozījumu gars un normas ir pretrunā ar Eiropas demokrātiskajām pamatvērtībām un Ukrainas starptautiskajām saistībām, aģentūru LETA informēja ĀM.
Analīze liecinot, ka grozījumi likumos ir vērtējami kā pretrunīgi un paredz būtisku cilvēktiesību, kā arī pamatbrīvību ierobežošanu. Īpaši satrauc pieņemto likumu grozījumu plašais ierobežojošais personu pamatbrīvību raksturs saistībā ar vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un asociācijas brīvību.
Kā norāda ĀM, uztrauc, ka minēto grozījumu pieņemšana Ukrainas parlamentā notikusi steigā, bez apspriešanas un konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, mediju kopienu, opozīciju un attiecīgo jomu ekspertiem. Pastāv šaubas, vai likumu grozījumu pieņemšanas laikā 16.janvārī pilnībā tika ievērotas Ukrainas parlamenta atbilstošās iekšējas procedūras. Būtiski, lai tiktu izvērtēta pieņemto likumu grozījumu atbilstība Ukrainas konstitūcijā garantētajām tiesībām, gan arī atbilstība Ukrainas starptautiskajām saistībām, norāda Latvijas ĀM.
Ministrija aicina Ukrainas augstāko politisko vadību ņemt vērā starptautisko organizāciju pārstāvju - EDSO, Eiropas Padomes - paustās bažas par likumu grozījumiem. Šo likumu grozījumu stāšanās spēkā būs nopietns apdraudējums Ukrainas demokrātijas kursam. Tāpat Ukraina tiek aicināta veikt atbilstības starptautiskajām saistībām ekspertīzi pirms šo jauno normu stāšanās spēkā, norāda ĀM.
Kā ziņots, Ukrainas parlaments ceturtdien atbalstījis likumprojektu, kas nosaka, ka par sabiedrisko ēku bloķēšu varēs piespriest līdz pat piecu gadu cietumsodu.
Šāds likumprojekts acīmredzot virzīts ar mērķi ierobežot plašās demonstrācijas, kas Ukrainu pāršalca pēc lēmuma atteikties no iespējas ar Eiropas Savienību (ES) parakstīt asociācijas līgumu. Ukrainas opozīcija balsojumu par jauno likumprojektu jau pielīdzinājusi varas sagrābšanai.
Par šo likumprojektu ceturtdien nobalsoja 235 no 450 deputātiem. Turklāt šis likumprojekts paredz arī atvieglot procedūru likumdevēju tiesāšanai.
Jaunais likumprojekts nosaka, ka tiem demonstrantiem, kas būs uzlikuši maskas vai ķiveres, draudēs naudassods vai administratīvais arests. Savukārt internetā tiks aizliegts izplatīt tādu informāciju, kas ceļ neslavu, un par to draudēs naudassods vai labošanas darbi līdz pat vienam gadam.
Šāda likumprojekta apstiprināšana izraisījusi asu Ukrainas opozīcijas nosodījumu. Opozīcijas politiķi bažījas, ka valdība jaunās normas varētu izmantot, lai vērstos pret viņiem un izjauktu protestu kustību. Kopš 21.novembra, kad Kijeva paziņoja, ka atsakās no sadarbības līguma parakstīšanas ar ES, Kijevā nerimst opozīcijas protesta akcijas, kuru mērogi pat pārsnieguši demonstrācijas, kas tika pieredzētas tā dēvētās Oranžās revolūcijas laikā.
Svētdien Neatkarības laukumā galvaspilsētas centrā pulcējās aptuveni 50 000 demonstrantu, bet protestu apogeja brīdī, 8.decembrī, kad tika nogāzts lielinieku režīma pirmā vadoņa Ļeņina piemineklis, Kijevas ielās izgāja 800 000 cilvēku.