No valdības Parex bankai aizdotā miljarda neatgūsim 400-500 miljonus eiro, pieļauj Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Es negribu spekulēt, bet tie varētu būt starp 400 līdz 500 miljoniem eiro, ko mēs neatgūsim, bet ir arī optimisti,» Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 sacīja LB prezidents.
Kā zināms, pasaules finanšu krīze 2008.gada rudenī skāra arī Latviju – Parex banku, kuru valsts bija spiesta glābt no bankrota. Pēc aptuvenām aplēsēm Parex glābšana valstij izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu. Latvijas valsts no Parex bankas īpašniekiem kredītiestādi pārņēma 2008.gada 8.novembrī ar 51% bankas akciju.
LB prezidents raidījumā mudinājis palielināt sliekšņus uzturēšanās atļaujas saņemšanai. «Esam nopietni šo jautājumu analizējuši, bet mūsu nostāja nav mainījusies – sākotnējie sliekšņi bija par zemu, kas radīja pārlieku interesi par to. Taču ir pienācis laiks pacelt šos sliekšņus un drusciņ šo apetīti nosist, kas atrisinātus visu pušu intereses – gan tās, lai tas turpinās, gan lai valsts budžets turpinātu pelnīt,» sacīja Rimšēvičs.
Arī Rimšēvičam Jūrmalā ir dārgs īpašums, kuru viņš par 500 tūkstošiem latu nopirka 2008.gadā. Raidījumā viņš atzina, ka tas bijis ļoti labs ieguldījums, taču viņa plānos šobrīd nav iecere pārdot šo īpašumu. Arī no ārzemniekiem viņš neesot sajutis interesi pirkt savu īpašumu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju.
Savukārt politiķu vidū debates ap uzturēšanās atļaujām ilga vairākus mēnešus, un vēl pagājušajā nedēļā topošajā valdībā esošo partiju politiķi Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda dažādus viedokļus par atļauju nākotni. Nacionālā apvienība uzstāj, ka atļaujas vairs nedrīkst izdot. Šādu viedokli tā argumentē, norādot, ka atļauju esamība palielina nekustamo īpašumu cenas Latvijā un neļauj par pieņemamu naudas summu savu mitekli iegādāties vietējiem iedzīvotājiem. Savukārt citas partijas ir atturīgākas attiecībā uz atļauju aizliegšanu. Izskan viedokļi, ka atļauju izsniegšanu varētu sadārdzināt vai limitēt to skaitu.
Rimšēvičs 12 gadu laikā atalgojumā par darbu LB saņēmis kopumā teju 1,3 miljonus latu pirms nodokļu nomaksas, liecina raidījuma veiktie aprēķini.
«Bankā speciālistiem maksā tādas naudas. Latvijas Banka pārvalda šobrīd aptuveni četrus miljardus eiro, ir nepieciešamas zināmas iemaņas, lai vadītu cilvēkus. Latvijas Banka ir atbildīga par norēķinu veikšanu visā Latvijā, visas kredītiestādes veic norēķinus caur Latvijas Banku. Latvijas Banka ir augstu tehnoloģiju uzņēmums, kas algo ļoti augstas kvalitātes cilvēkus, speciālistus, lai kaut kas nenotiktu greizi. Man ir liels prieks, ka mums maksā lielas algas, bet mēs spējam uz mums liktās cerības attaisnot,» lielo atalgojumu raidījumā skaidroja Rimšēvičs.
LB prezidenta alga vidēji gadā ir 99,2 tūkstoši latu. Augstāks atalgojums viņam bijis no 2000. līdz 2002.gadam, kad nopelnīti vairāk nekā simts tūkstoši latu. Nākamos četrus gadus atalgojums nedaudz samazinājies, svārstoties no 83,7 tūkstošiem latu līdz 99 tūkstošiem latu gadā.
Tā dēvētajos «treknajos gados» arī LB prezidenta alga palielinājusies – 2007.gadā Rimšēvičs pelnīja 120 tūkstošus latu gadā, bet 2008.gadā jau 126,5 tūkstošus latu gadā.
Tomēr jau 2009.gadā, kad valsts pārvaldē tika strauji samazināta darba samaksa, arī LB vadītāja atalgojums strauji kritās līdz 97,7 tūkstošiem latu. Alga turpināja samazināties arī turpmākos gadus – 2010.gadā Rimšēvičs atalgojumā saņēma 80,2 tūkstošus latu, 2011.gadā – 79,7 tūkstošus latu, bet 2012.gadā – 76,7 tūkstošus latu.