Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas jautājumā iespējamie scenāriji ir gan elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana, gan kompensācijas mazturīgajiem atvērtā tirgū, trešdien pēc "Vienotības", Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.
Frakcijas sēdē secināts, ka tirgus atvēršanai un tarifu pieaugumam nav kopsakarību, pauda frakcijas priekšsēdētājs. "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss politiķiem paskaidrojis, ka gan tirgus atvēršanas, gan neatvēršanas gadījumā tiks "sniegts tarifu pieaugums" un tarifi ies uz augšu, skaidroja frakcijas priekšsēdētājs.
Taujāts, kamdēļ tad viņš nepaziņo, ka izslēdz iespēju par tirgus liberalizācijas atlikšanu, Zaķis atbildēja, ka bija iespējami vairāki scenāriji.
Viens no iespējamajiem scenārijiem ir tirgus atvēršanas atlikšana jeb "pārlikšana uz priekšu". Bet ir arī otrs scenārijs, kas ņem vērā budžetā paredzētos 2,5 miljonus latu (3,6 miljonus eiro), kas domāti, lai mazturīgajiem cilvēkiem kompensētu iespējamo tarifu pieaugumu, ziņo LETA.
Otrais scenārijs paredz atstāt tirgus atvēršanu tad, kad tā ir paredzēta, sagaidīt, kad "Latvenergo" paceļ cenas elektrībai, un, precīzi izpētot un "notēmējot", samaksāt mazturīgajiem kompensācijas, pauda politiķis.
Viņš norādīja, ka, ja "Latvenergo" ar tarifu plānu vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jeb regulatorā, tad tai kā neatkarīgai iestādei būs cītīgi jāizpēta, kāds ir pieaugums - Zaķis cer uz ļoti skrupulozu izpēti.
No Ekonomikas ministrijas (EM) "Vienotība" grib sagaidīt, cik iespējamie scenāriji varētu izmaksāt saistībā ar kopējo cenu politiku, skaidroja politiķis.
Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka, ja tiks mainīti iepriekš pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, "Latvenergo", visticamāk, lūgs palielināt elektrības tarifus.
"Elektroenerģijas cenu pieaugums, ar ko šodien ir jāsastopas, ir sekas tiem lēmumiem, kurus Latvijas valdība un Saeima ir pieņēmusi pēdējo 10 gadu laikā. Tās ir starpvalstu saistības, Eiropas Komisijas direktīvas, lēmumi par atbalstu atjaunojamai enerģijai un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) apmēriem un citi. Arī šī gada valsts budžets, par kuru nobalsoja Saeima un kurš paredz elektroenerģijas tirgus liberalizāciju," skaidro Dombrovskis.
Ministrs norāda, ka valdības lēmums par tirgus atvēršanu mājsaimniecībām pēc iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) iniciatīvas jau vienu reizi tika atlikts, jo nebija paredzēti OIK un cenu pieaugumu kompensējošie mehānismi. Pašlaik esot panākts, ka OIK tuvākajos gados nepieaugs, un budžetā ir piešķirts finansējums sociālajam atbalstam mazāk nodrošinātajām iedzīvotāju kategorijām, lai novērsu cenu pieauguma ietekmi.
Ja valdība un Saeima mainīs savus iepriekšējos lēmumus, visticamāk, "Latvenergo" vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar lūgumu palielināt tarifus, jo ir aprēķināts jauns OIK, bet starta tarifs no "Latvenergo" puses līdz šim ir dotēts katru gadu 25 miljonu eiro apmērā. Turklāt šāds lēmums iespaidos valsts budžeta deficītu, norāda Dombrovskis.
Viņaprāt, valdībai ir jārūpējas, lai no tirgus liberalizācijas, lai kurā datumā tā notiktu, neciestu mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, un jāparedz pietiekams sociālais spilvens. Valdībai jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā, to arī palielināt.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ar rezolūciju uzdos EM izvērtēt, kāpēc pieaugs "Latvenergo" elektrības cenas - vai tas notiks liberalizācijas vai citu iemeslu dēļ, trešdien žurnālistiem sacīja premjerministre. Viņa norādīja, ka acīmredzot cenas pieaugs ne jau liberalizācijas dēļ, taču par to būs jāveic izvērtējums.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Tādējādi elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Ņemot vērā minēto, koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem.