Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri ceturtdien Briselē pulcēsies uz Ukrainas krīzei veltītu ārkārtas sanāksmi, trešdien pavēstīja bloka augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones birojs, ziņo LETA-AFP.
Sanāksme ceturtdien Briselē sāksies pl.15:00 pēc Latvijas laika.
Kā jau ziņots, Eštone trešdien pavēstīja, ka ES lems par sankciju noteikšanu pret tām Ukrainas amatpersonām, kuras atbildīgas par asiņainajiem nemieriem valstī.
"Tiks izvērtētas visas iespējas, tostarp ierobežojušu pasākumu noteikšana pret tiem, kuri atbildīgi par represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem," uzsvērts Eštones paziņojumā.
Tikmēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc Eštones lūguma tuvākajā laikā dosies uz Ukrainu, trešdien tviterī pavēstīja pats Sikorskis.
"Pēc ES augstākās ārlietu pārstāves lūguma es drīzumā sākšu misiju Kijevā," teikts ministra paziņojumā.
Līdz šim ES bija atturējusies noteikt sankcijas Ukrainai. Lai varētu noteikt sankcijas, nepieciešams vienbalsīga bloka dalībvalstu piekrišana, taču ne visas dalībvalstis atbalsta sankciju noteikšanu Ukrainas režīma amatpersonām.
Taču, kā aģentūrai AFP atklāja kāds avots ES, pašlaik "neviena valsts nav pret" mērķtiecīgām sankcijām.
Rumānijas ārlietu ministrs Tituss Korlaceans gan paziņojis, ka "tikai dialogs var atrisināt krīzi šajā maksimālās spriedzes brīdī".
Tikmēr Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rendērs norādījis, ka "sankciju jautājumā nav vienprātības, jo vairākas Ukrainas kaimiņvalstis bažījas, ka tādējādi režīms vēl bargāk vērstos pret opozīciju".
Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš aicinās ES noteikt sankcijas Ukrainas amatpersonām.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu trešdien uzsvēra, ka ES reaģēs uz situācijas pasliktināšanos Ukrainā.
"Mēs esam skaidri norādījuši, ka ES reaģēs uz jebkādu situācijas pasliktināšanos. Mēs tādēļ sagaidām, ka mūsu dalībvalstis steidzamības kārtā vienosies par mērķtiecīgiem pasākumiem pret tiem, kuri vainojami vardarbībā un pārmērīgā spēka pielietošanā," teikts Barrozu paziņojumā.
"Nav apstākļu, kas varētu legalizēt vai attaisnot šādus skatus. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību upuriem un viņu ģimenēm," norādīja Barrozu.
"Mēs kategoriski nosodām vardarbības pielietošanu kā līdzekli politiskas un institucionālas krīzes risināšanā. Valsts politiskajai vadībai ir atbildība nodrošināt pamattiesību un brīvību aizsardzību."
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers trešdien pauda viedokli, ka satraucošajā situācijā Ukrainā vainojams prezidenta Viktora Janukoviča atteikums iesaistīties nopietnā dialogā.
"Ukraina dārgi samaksājusi par prezidenta Janukoviča novilcināšanas taktiku," norādīja ministrs. "Viņa atteikums iesaistīties nopietnās sarunās par miermīlīgu konflikta atrisinājumu un konstitucionālo reformu ir liela kļūda."
Tikmēr ANO augstā cilvēktiesību komisāre Navi Pilaja trešdien pieprasīja neatkarīgu Ukrainas sadursmju izmeklēšanu.
"Es asi nosodu cilvēku nogalināšanu un mudinu valdību un protestētājus rīkoties, lai mazinātu spriedzi, un steidzami rīkoties, lai rastu miermīlīgu risinājumu," uzsvēra Pilaja. "Es aicinu arī veikt steidzamu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus un atbildību, tostarp iespējamu pārmērīga spēka pielietošanu, kā arī gādāt, lai nāvējošās sadursmēs vainīgie tiktu saukti pie atbildības."
Vienlaikus Pilaja mudināja nodrošināt Ukrainā tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos.
"Ukrainā nepieciešams tāds dialogs starp šīm pretējām balsīm, kas ievērotu valsts juridiskās saistības, politiskos pienākumus, kas balstīti uz starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un starptautiskās cilvēktiesību sistēmas izvirzītajiem ieteikumiem," teikts Pilajas paziņojumā.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Kijevā trešdien turpinās protestētāju un milicijas konfrontācija. Viss Neatkarības laukums ir dūmos, dzirdami sprādzieni. Nekārtībās otrdien un trešdien Kijevā dzīvību zaudējuši vismaz 25 cilvēki, bet simtiem ievainoti.