Vilks: ES, vienojoties par sankcijām pret Krieviju, jālemj par kompensācijām

foto: bnn.lv
foto: bnn.lv

Briselē pirmdien, 17.martā, norisinās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksme, kurā tiek spriests arī par aktuālo situāciju Ukrainā.

ES vienojoties par iespējamām sankcijām pret Krieviju, reizē jānosaka kompensācijas tām dalībvalstīm, kuru ekonomikas tās varētu skart visvairāk, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.

«Eiropas Savienībai, vienojoties par kopējām sankcijām pret Krieviju, ir izšķiroši svarīgi panākt vienošanos par kompensācijām tām dalībvalstīm, kuras visvairāk varētu skart to sekas. Kompensācijas ir jānodrošina no vispiemērotākā ES finanšu instrumenta, kā piemēram, Eiropas Solidaritātes fonda,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks, aicinot ES ārlietu ministrus ļoti rūpīgi un atbildīgi vērtēt šos jautājumus, neatstājot novārtā visu triju Baltijas valstu uzņēmējdarbību bez tik svarīga atbalsta.

Patlaban nozaru ministrijas izvērtē dažādas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas varētu rasties pēc Krievijas un Ukrainas konflikta turpmākas eskalācijas. Plānots, ka par ietekmēm uz kopējo Latvijas tautsaimniecību un plānotajiem pasākumiem, lai tās mazinātu, jau tuvākajā laikā lems valdība, portālu BNN informē Finanšu ministrija.

ES Solidaritātes fonds (ESSF) izveidots, lai reaģētu lielu katastrofu un negadījumu seku likvidēšanai un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Fondu izveidoja pēc plašiem plūdiem, ko Viduseiropas valstis piedzīvoja 2002. gada vasarā. Līdz šim palīdzība sniegta 23 Eiropas valstīm, un tās kopējais apjoms ir vairāk nekā 3,5 miljardi eiro.

BNN jau vēstīja, ka pēc premjeres Laimdotas Straujumas sacītā, iespējamās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju saistībā ar situāciju Ukrainā sliktākā scenārija gadījumā Latvijas ekonomikai var maksāt vairākus simtus miljonus eiro.

Ietekme šādā apmērā nebūtu tūlītēja, bet gan, iespējams, vairāku gadu garumā.

Otrdien valdība slēgtā sēdē plāno iepazīties ar dažādiem aprēķiniem par iespējamo sankciju ietekmi.

Straujumas teiktais liecina, ka patlaban valdība piesardzīgi tērē šī gada valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un šos līdzekļus varētu izmantot sankciju ietekmes mazināšanai.


Написать комментарий