Daugavpils bioloģi raizējas par vietējo iedzīvotāju vēlmi ik gadu dedzināt pērno zāli

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Kā ziņots, šogad kūlas dedzināšana valstī sākās ļoti agri – jau februārī.

VUGD statistikas dati liecina, ka vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits un vislielākās izdegušo teritoriju platības reģistrētas Latgalē. Kūlas ugunsgrēki tika reģistrēti gandrīz katru dienu, un to dzēšanai bija nepieciešama profesionāļu palīdzība. Diennakts laikā Daugavpilī tika dzēsti ap 10 kūlas ugunsgrēki.

Marta vidū uzsnigušais sniegs uz laiku pārtrauca pērnā gada zāles dedzināšanu, bet Daugavpils biologi vienalga ir noraizējušies par mūsu pilsētnieku vēlmi ik gadu dedzināt pērno zāli. Visticamāk, sniegam nokustot, kūlas dedzināšana tiks turpināta.

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā portālam Gorod.lv paskaidroja, ka daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka līdz ar pērno zāli tiek nodedzināti arī kaitīgi kukaiņi, taču tas esot maldīgs uzskats. Līdz ar ērcēm iet bojā arī nekaitīgi kukaiņi, tādējādi kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Ugunsgrēki iznīcina vērtīgus augus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas ugunsgrēki apdraud arī cilvēku īpašumu, un pat veselību un dzīvību.

Institūta speciālisti uzskata, ka pērnās zāles dedzināšana nav nepieciešama cilvēkiem, kuri vasaras laikā savu teritoriju uzturējuši kārtībā, laikus pļauvuši zāli. Savukārt, ja cilvēks nerūpējas par savu teritoriju, pavasarī viņš cenšas likvidēt savas nolaidības sekas.
Tiesa, daži pērno zāli dedzina izklaides pēc, bet vienmēr jāņem vērā, ka ugunsgrēku nevar kontrolēt, vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt.

Pēc biologu domām, nodegusī augšējā augsnes kārta diez vai ir labs pamats jaunās zāles augšanai.

Portāls atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro, kā arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2090 eiro.


Написать комментарий