Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pārmet koalīcijas partneriem vilcināšanos mediju telpas jautājumu sakārtošanā.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Mūrniece, kura pārstāv vienu no ilggadīgākajām varas partijām, sacīja, ka Latvija vairāk nekā 20 gadus ir bezatbildīgi izturējusies pret to, kas notiek tās mediju telpā. Pašlaik šādas bezatbildības sekas esot dramatiskas.
Politiķe uzsvēra, ka vairs nav runas par mediju jomas attīstību, bet gan par nacionālo drošību.
Viņas vadītā Saeimas komisija jau iepriekš rosināja izskatīt jautājumu par atsevišķas nodaļas izveidi Kultūras ministrijā (KM), kas strādātu pie mediju telpas sakārtošanas. Taču, lemjot par valsts budžetu, pārējiem koalīcijas partneriem - "Vienotībai", Reformu partijai un Zaļo un zemnieku savienībai - esot bijuši dažādi iebildumi un šāds lēmums toreiz neticis pieņemts.
Līdz ar to šāda nodaļa varēs sākt darbus krietni vēlāk. Turklāt tai sākotnēji būs jāsaprot pašreizējā situācija, jāapkopo visa informācija, lai būtu skaidra kopēja aina, lai varētu saprast, kuri jautājumi jārisina steidzami, un kurus var risināt pakāpeniski, televīzijā skaidroja Mūrniece.
Pirms šī nodaļa sāks darbu, esot virkne steidzamu lietu, kas jārisina nekavējoties, piemēram, jādomā, kā Latgalē, pierobežā uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus. Kā pagaidu risinājumu Mūrniece pieļāva arī uzrunāšanu krievu valodā. Viņasprāt, neatliekama ir arī Latvijas mediju stiprināšana iepretim milzīgajai Kremļa propagandai.
"Manā skatījumā, Latvijas valstij jādomā par nacionālajām interesēm. Nedrīkstam pieļaut, ka mūsu iedzīvotājus kūda pret Latvijas teritoriālo vienotību," teica Mūrniece.
Jāpiebilst, ka valdošās koalīcijas partijas konceptuāli atbalsta ieceri KM veidot Mediju politikas nodaļu.
Diskusijas par Mediju politikas nodaļu KM notika jau pērn, veidojot šā gada budžetu, tomēr toreiz šis priekšlikums budžetam netika atbalstīts. Toreiz bija plānots, ka šajā nodaļā varētu strādāt pieci cilvēki. KM Mediju politikas nodaļas izveidei budžetā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija prasīja 66 228 latus (94 000 eiro).