Mūsdienās daudzi savu darbadienu aizvada pie datora, bet mājās galvenā izklaide ir televizors pēc sātīgām vakariņām. Fiziskās aktivitātes krietni samazinājušās vai arī vairs netiek piekoptas vispār.
Kā liecina jaunākie Eurobarometer dati, 39% Latvijas iedzīvotāju vispār nenodarbojas ar sportu, bet ļoti reti to dara vēl 30%. Ja neskaita pensionārus, tad visslinkākās šajā ziņā ir mājsaimnieces un fiziskā darba darītāji, bet daudz neatpaliek arī pašnodarbinātie, vadītāji un biroju darbinieki.
Izrādās, ka kopumā vīrieši tomēr ir naskāki sportotāji nekā sievietes, lai arī atšķirība nav liela. Latvieši visvairāk sporto paši savās mājās, brīvā dabā, pa ceļam uz mājām vai darbu vai arī savā darba vietā. Sporta klubi un centri, kā izrādās, nav diez ko iecienīti, jo tos apmeklē tikai 14% valsts iedzīvotāju.
Tiesa gan, Latvijas rādītāji ir pat salīdzinoši optimistiski uz kopējā Eiropas Savienības fona, kur vispār nesporto 42% cilvēku. Vissportiskākie ir ziemeļnieki, bet slinkākās ir valstis uz dienvidiem – Bulgārija, Malta, Portugāle, Rumānija un Itālija. Tiesa, latvieši, atšķirībā no pārējiem eiropiešiem, krietni biežāk nodarbojas ar cita veida fiziskām aktivitātēm, piemēram, pārvietojas ar velosipēdu, nodarbojas ar dārzkopību vai dejo.
Populārākais nesportošanas iemesls ir gaužām klasiskā atruna „man nav laika”. Taču diez vai kāds patiesi noliegs, ka regulāra sportošana ir veselīga dzīvesveida pamatakmens. Kamēr šim jautājumam netiek pievērsta pienācīga uzmanība, aptaukošanās kļūst par arvien lielāku un lielāku problēmu.
Kā savā grāmatā „Addicted to Food” („Atkarīgi no ēdiena”) raksta doktors Džeimss Erlihmans, mūsu ķermeņa funkcijas neatšķiras no tām, kas piemita mūsu priekštečiem pirms tūkstošiem gadu, taču radikāli izmainījies dzīvesveids. Dzīvojot primitīvajā mednieku un vācēju sabiedrībā, cilvēkiem bieži vien pēc vienām veiksmīgām medībām uz nākamo maltīti bija jāgaida ļoti ilgi. Tāpēc mūsu ķermenī veidojas tauku rezerves, kas uzglabā enerģiju nākamajām medībām vai ogu un augļu meklēšanai. Maltītes toreiz bija neregulāras un neparedzamas, tāpēc tauku slānītis bija kā drošības spilvens.
Taču viss mainījās ar agrāro revolūciju, kad ar zemes kopšanu un lopu audzēšanu cilvēki varēja ne tikai paši paēst, bet arī pārdot citiem. Pārtika kļuva viegli pieejama, taču pēc evolūcijas mērauklas vairāki tūkstoši gadu ir sīka vienība. Mūsu ķermeņi joprojām veido tauku kārtiņu, baidoties no iespējamā bada, taču tā vietā liekie kilogrami tikai turpina un turpina augt.
Vienīgais veids, kā mūsdienās atrast līdzsvaru, ir pietuvoties mūsu senču dzīvesveidam ar regulāras un smagas fiziskas slodzes palīdzību, uzskata Erlihs. Ja vēlies savu ķermeni saglabāt veselu un labā fiziskā formā, tad lielveikalos pārāk neaizkavējies pie kalorijām piesātināto produktu un saldo našķu plauktiem. Tā vietā izvēlies nepārstrādātu pārtiku, gatavo pati un esi fiziski aktīva. Ja sporta klubi tev nepatīk, tad ienes sportiskumu savā ikdienā, kā to dara jau daudzi latvieši, - uz darbu brauc ar velosipēdu, sāc apmeklēt deju nodarbības vai parkā kārtīgi izskrienies ar suni.