Kad atlicis pavisam maz darāmā, mēdz teikt: suns pārkāpts, palikusi aste. Līdzīgi notiek ar jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku. Varbūt aprīļa beigās to beidzot nodos ekspluatācijā un varēs izmantot bez ierobežojumiem.
Pagaidām Gaismas pils tiek iekārtota tikai soli pa solim. Ja rīko pasākumu, tad tikai vienreizēju, ja novieto grāmatas, tad ar īpašu atļauju. Aizvadītajā nedēļā pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) nāca klajā ar paziņojumu – lai parakstītu dokumentus par ēkas nodošanu ekspluatācijā, ir jānomaina sabiedriskā transporta kontakttīklu vadu balsti pie Gaismas pils ēkas.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādināja, ka turpina izvērtēt saņemtos dokumentus par LNB jauno ēku, tāpēc lēmums atļaut to ekspluatēt vēl nav pieņemts. Tad nu Kultūras ministrijai tagad jāspēj izpildīt gan RS, gan VUGD prasības. Skaidrojumi, ko par sabiedriskā transporta kontakttīklu balstiem uzklausīja Neatkarīgā, ir atšķirīgi, un, iespējams, tiesa varētu izspriest, kad un kādas prasības parādījušās un ir vai nav bijušas iekļautas projektā. Tikai diez vai pašlaik kāds gribēs tiesā meklēt taisnību, jo Gaismas pils sākotnēji plānotā nodošana ekspluatācijā ir iekavējusies par vairākiem mēnešiem. Šā iemesla dēļ uz nenoteiktu laiku jau ir atcelta Rīgas 2014 izstāde Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam un Gaismas pilī nenotika arī Zviedrijas karaļpāra vizīte. Tas gan būtu mazākais ļaunums, tāpēc ka bibliotēkas nodaļas, kā iepriekš plānots, jaunajā ēkā arī šomēnes darbu neuzsāks.
Par Kultūras ministrijas pozīciju informē sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta BērziņaBebriša: «Jaunās prasības, ko izvirza Rīgas satiksme, ir tiešām jaunas prasības. Nav jau tā, ka tās nevarētu atrisināt, bet papildu laiks vajadzīgs.» Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas eksperts Jānis Dripe ir ierasti korekts: «Notiek konsultācijas dažādos līmeņos ar Rīgas satiksmi un VUGD, un esam tuvu atrisinājumam, lai pabeigtu ēku un nodotu ekspluatācijā.»
Tomēr Neatkarīgā no šajā projektā iesaistītajiem aiz kadra uzklausīja arī asākus komentārus – gan par RS ēdelību, cerot tuvākajā laikā iegūt valsts naudu par kontakttīklu balstu projektu, gan par citām pēdējā brīdī izvirzītām prasībām ne tikai no RS puses vien. Bijis paredzēts, ka jaunie stabi, pie kuriem stiprinās sabiedriskā transporta vadus, tiks iekļauti LNB projekta nākamajā kārtā, kuru īstenos 2015. gadā līdztekus teritorijas labiekārtošanai. Pašlaik šim mērķim vajadzīgā nauda nemaz nav ieplānota. Toties nākamgad izbūvētu gan sabiedriskā transporta pieturvietu, gan uzstādītu jaunus balstus, kuriem taču neesot nekāds sakars ar pašas ēkas ekspluatāciju.
RS preses sekretārs Viktors Zaķis skaidro, ka sākotnēji saskaņojums paredzēja pagaidu balstus, tomēr LNB projekts iekļauj pastāvīgus balstus. «Tiem ir citas prasības gan drošības, gan estētikas ziņā,» viņš piebilst. Tātad tiem ir jābūt un kad tad vēl, ja ne tagad, kad būvi nodod ekspluatācijā. LNB toties paliek pie sava – tāda prasība sākotnēji no RS nav bijusi, ka balsti jāuzstāda tagad, kopā ar bibliotēkas ēkas nodošanu ekspluatācijā. Kad sāktos teritorijas labiekārtošana, tad balstus uzliktu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, lai LNB projektu varētu īstenot raitāk, tas tika sadalīts vairākās kārtās.